|
Marts 13., 2011
14:20 - apviļāt un pagremot
nujā, jūtos apguris, kas itkā normāli šitam sākot iet uz beigu galu. bet ir arī noriebies iet uz nebeidzamiem kompromisiem ar ikdienu, skriet un skriet bez apstājas lai kautcik paspētu ne tikai strādāt, bet arī dabūt kautkādu prieku ārā no dzīvojamā un tāpat daudz ko nepaspēt. bet man neliekas, ka es gribu žēloties tagad, turklāt man ir diezgan normāli paveicies dažādos sadzīves jautājumos. zinu arī, ka laika ir tieši tik cik viņu vajag un es nevarētu sūdzēties par iespēju trūkumu, drīzāk es priecātos, ja varētu savākties un nespēlēt kompīšspēles vai neskatīties seriālus un sabalansēt darbības tā lai darot vienu, atpūstos no iepriekšējās un paralēli arī izdarot kautko jēdzīgu. atceros tīri labi, kā laikā, kad diezko nestrādāju, biju pats par sevi, bija tač laika bez gala un malas un tāpat ne sūda nedarīju. nez, moš tas labi, kad darbs dzen, ir noskrējiens, bet kautkas vismaz notiek, zato bezgalīgā laika okeānā zūd kautkāda laika orientācija un līdz ar to vērtība. ai moš vienkārši vajag drusku atvilkt elpu. nuredz, savas rūpes jau izsūdzu kompjūterim.
|
Comments:
pavisam drīz jau dienas kļūs garākas un garākas + varēs izdarīt vairāk un vairā* |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}