|
Jūnijs 15., 2011
00:11 - visiem
manliekas, ka mūzika (ne tikai, protams) IR jātaisa priekš citiem. mūzika un māksla vispār jau ir kā runa, kā komunikācija - es saku, kas man ir uz sirds un ja jau es ko saku, tad acīmredzot ir arī kāds kam to teikt. svarīgi, gan, ir teikt to, kas patiešām ir uz sirds un patiešām pašam teicējam. un svarīgi arī ir rēķināties ar klausītāju, t.i., runāt tā lai klausītājs spēj saprast sakāmo, lai viņam nav jāgarlaikojas un vispār jāciena klausītājs par to, ka viņš atlicina savu laiku un pievērš kaut kripatu savas uzmanības. māksliniekam ir jāuzrunā klausītājs, jāliek saprast, ka viņš nav viens, jādod mierinājums, jāspēj pateikt, ka viņam kā māksliniekam ir svarīgi, ka viņu dzird un ka tas tiek novērtēts.
manšķiet, mūsdienās mūzikā (par pārējo mākslu grūti spriest) muzikanti bieži (bet ne vienmēr) runā par sevi ar sevi. ir jau izņēmumi, bet tā nospiedošā vairākuma tendence liekas apmēram tāda, kā ar atslēgu piekariņu, kas pīkst, ja tam uzšvilpj - kad pazūd, tad tu viņam švilp un viņš (cerams) atsaucas.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |