Decembris 28., 2010
07:32 manas dusmas sēž manī kā cietumā. un viss, kas cietumā, jālaiž uz mājām.
|
Comments:
| From: | anrys |
Date: | 28. Decembris 2010 - 11:57 |
---|
| | | (Link) |
|
tu ar esi tas klusais uzkrājējs? man no tādiem bail.
| From: | rkktzd |
Date: | 28. Decembris 2010 - 15:08 |
---|
| | | (Link) |
|
laikam taa sanaak. pat nepamanu, kad iekshaa viss saak droneet taa, ka neko citu nevar dzirdeet. un palaist visu valjaa nekad neatceros
atliek tikai saprast, ka nav jau tādas vietas, kur tās dusmas uzkrāt. persōnība ir tāds kā mainīgs/gaistošs konstrukts, vajadzētu, ka tajā integrējas tikai pieredze, bet visi tās blakusprodukti krīt cauri. heh, nu labi, es te daudz ko runāju, bet pašam arī dažreiz ar to ir problēmas. bet , ja izdodas atcerēties izšķirošā brīdī [kad apstākļi ir sakustinājuši enerģiju, bet tā vēl nav ieņēmusi dusmu formu] augšminēto, tad atlaiž kā nebijis.
| From: | rkktzd |
Date: | 29. Decembris 2010 - 00:20 |
---|
| | | (Link) |
|
manliekas briesmiigi, ka var taa vienkaarshi aizmirst palaist to visu valjaa, lai arii zinaami visaadi veidi kaa tikt valjaa no dusmaam, bet kad vajag, visi peekshnji ir aizmirsti. |
|
|
|
Sviesta Ciba |