Novembris 28., 2009

20:22 Mēs dzīvojām alās Neko daudz par pasauli nezinājām. Dzīvojām rimtu un bezrūpīgu alu dzīvi Bet tad, pavisam pēkšņi mūs pārņēma nepārvarama tieksme iziet ārā. Mēs tam ilgi pretojāmies, jo mums bija ļoti bail, bet sapratām, ka nespējam pretoties šai pārdabiskajai tieksmei. Un tad mēs gājām Bailīgi uzņēmām katru jaunu atklājumu Mēs turpinājām iet un izjutām arvien spēcīgāku tieksmi iet konkrētā virzienā, sapratām, ka mums nav izvēles, ka mūs... sauc... Un beidzot... Beidzot mēs sajutām, ka esam atnākuši... Neaprakstāma svētlaime mūs pārņēma. Un mēs ieraudzījām... Mēs ieraudzījām spožu gaismu tuvojamies no debesīm. Arvien tuvāk un tuvāk... Līdz gaisma pārņēma visu... Mēs beidzot sapratām, kādās ilgās esam dzīvojuši, kopš lielā pirmssākuma, cauri kariem un epidēmijām, mēs gaidījām... ------------------------------------------------------------------------------------------- bet tā vispār mums beidzies bezgalīgais remonts:

(2 baksta | FSHK)

Comments:

From: spiritualized Date: 28. Novembris 2009 - 22:21 (Link)

nais, forša istaba iznākusi

(Reply to this)

From: presiite Date: 29. Novembris 2009 - 14:42 (Link)

nais. tagad ir arī beksteidžš

(Reply to this)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi