|
[27 Sep 2012|12:24am] |
es skaidri zinu (atceros), kādēļ man mēdz būttik ļoti grūti kādu uz kaut ko pierunāt un piedāvāties (kompānijā). tas, ko es nezinu ir, no kurienes ir šī asā reakcija uz jebkāda veida citu cilvēku apgrūtināšanu (it īpaši, ja pēkšņi izrādās, ka tas ir noticis).
visādi citādi, šodiena bija TIK daudz labāka par vakardienu, ka pat grūti izteikt.
|
|
|
[27 Sep 2012|10:48am] |
|
varbūt vainīgi ir zobi (šķiet ka nāk, kvī), bet varbūt tas, kapusdesmitos, kad viņai iestājās nakts miedziņš, mēs tikai sākām doties kājām no centra (un viņa nepamostoties uz nakti tika atstāta kulbā, kurā gan tāpat pamodās jau pusvienos), taču pussešos no rīta bērns bija pamodies. un uzēdis bija pamodies tikai vēl vairāk. un laiku līdz gandrīz pusastoņiem mēs visi pavadījām ņemoties gar viņas aizmidzināšanu. tas ir, viņa jau nē, viņa tikai dīdījās un ik pa brīdim sāka raudāt/citādi izpaust savas vokālās dotības. ko lai saka, sagaidīt rīta gaismu ir labi, taču lūdzu, lūdzu, kaut nu šitais nenotiktu bieži. man tik ļoti patīk tas, ka bērns guļ visu nakti, pat ja pa starpām ēd ik pēc divām stundām.
|
|
|
[27 Sep 2012|12:18pm] |
runājot par to, kādēļ es (kā jau jaunā māmiņa ar milzumdaudz brīvā laika un nekādām īstām nodarbēm, hehe) neadu un nedaru citas tam līdzīgās lietas.
( ... tālāk ... )
|
|