|
[11 Dec 2011|12:53am] |
lasot frendlisti sāk pārņemt sajūta, ka esmu atpalikusi un nenormāla.
atzīstos, varat tagad nomētāt mani ar sapuvušām olām un demonstratīvi nesveicināties.
man patiesi nepatīk grupa instrumenti. un it īpaši viņu dziesma "pilnīgi viens". nu pilnīgi vai derdzas.
|
|
|
[11 Dec 2011|09:43pm] |
ēēē, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) biedronka, kur Tu paliki, nāc atpakaļ, es vēl gribēju atbildēt uz komentu un vispār :>
|
|
|
[11 Dec 2011|11:01pm] |
lai vai kā, tas, ko es varētu saukt par savu dzīves moto, vismaz pagaidām, ir slavenais kaķa Leopolda izteiciens. un pie tā arī centīšos pieturēties.
*kamēr man nesāk likties, ka kāds man speciāli cenšas uzkāpt uz astes, lai pēc tam pārkāptu uz pleciem un galvas.
tad kļūstu neviesmīlīga, nežēlīga, rupja un kratos vaļā.
|
|
|
[11 Dec 2011|11:13pm] |
bet vispār, es šodien biju uz Padega izstādēm. tām abām, kas atrodas vienā muzejā. spēcīgi un smagi. ārkārtīgi iesaku tiem, kas par to nav iedomājušies.
un uz prozas brokastīm, kur, pēc citu atsauksmēm labāko darbu, nemaz nedzirdēju. haha. bet tas par gurķu burkām bija mīlīgs :)
nāvīgi kulturālas svētdienas titulam traucē tikai hokeja spēles skatīšanās un speķmaižu (bet speķis bija lāāābs) ēšana pēc tam :)
|
|