sirds

Es aizveru acis un viss ir labi.
Tu joprojām mani turi cieši cieši, es dzirdu kā Tev dauzas un sitas sirds krūtīs, tik ritmiski, un Tu čuksti man to, ka es esmu, ka es esmu tāda, atkal un atkal un atkal.

Nakts paliek gaiša.

EJIET PROM, MANI RĒGI, EJIET!!!

izteiksme: sirdsklauves

notiņa: lidojošo dunču saundtraks

(nē)

***	Jun. 25th, 2007 @ 01:45 am

Sestā mūsu dzimšanas diena.
murrrrr.

izteiksme: sirsniņas

(nē)

	Jun. 24th, 2007 @ 11:55 pm

Viss sākās ceturtdien. No rīta jau satraukums piecēlā kājās un spārnotu nesa, viegli kā dūju nes vējš, pretī. Pukšķedams vecais, sarūsējušais rolleris pa kalniem augšā, lejā. Putekļains, sauss ceļš, akmeņains un smilšains,gar malām smilgu un sarkanā āboliņa pļavas. Mazliet laika vietējā bibliōtēkā un tad skrienu pa kanu lejā, lai iekristu pūkainā,siltā, visjaukākajā apskāvienā, kaut gan sākumā tika tekts: "es taču neskriešu kā tāda dumiķīte." Bet sirsniņa teica ko citu un jau bija aizskrējusi. Nomira cūciņa un to salaboja un Pasaku princis manā oranžajā, rižajā zirgā. Cūciņa pukšķina mājās un nomirst vēlreiz, ōpaps mājās aizvelk, aiz mašīnas, pa to pašu puteļaino ceļu.
Nāk nakts. Mazliet ķiršu un putnu dziesmu un salduma. Zefīrs "Maigums" tā to nakti varētu nosaukt. Naktī kaila pa pagalmu, basām kājām.
Dienas skrien. Piektdien arkal Princis zirgā un es arī, pirms tam. Ķirši un gaisa šautene. princis zāģē malku. neizturēju, brīvības instinkts pamodās un zvīks, pa kalniem un lejā, pa labības lauku prom. Uz mežu, viena pati. Gara zāle un naktsvijoles. Labība. Un miedziņš.
Ģimenes eksursija. Draiskuļi jūras krastā pa ūdentiņu, skraida un lāsītes šķīīst un laistas. Pils, bāka, lokatōrs,panikas, iekrampējušās margās, bailes no augstuma, ceļš, benzīntanki, ceļš, mājās.
Ugunskurs lēni iedegas un gaļas smarža un alus ar spraitu un citrōnu. Pļavā ceļas migla un saule riet, pēc vainadziņa, jasmīnu vainadziņa ziedlapiņas birst, ķirši uz ausīm kā auskari un ugusnura liesmas izgaismo acis. Mans Princis ar ozollapu vainadziņu galvā. Saules nav. Mēnestiņš tieši puse no apļa, un pagalmā pilns ar miglu. Dievīga mūzika un mēs lēni lēni, dažbrīd ātrāk, dejojām pagalmā, migliņā. Svārciņi griežas, grieze griež. Samiegojusies, bet uznes kalnā, uznes un ieliek mīstos pēļos. naktsvijoles smaržo un viss pārējais ir mazsvarīgs. Burvība.
Pamosties no rīta bučas. Diena jau pusē, ķirši un negaiss plosās. Pie Prinča visdrošāk. Zirdziņi. Un ceļš un Jaunbērzes varavīksne un vilciens un lielpilsēta. Kautrīga buča mammas klātbūtnē uz vaidziņa un rīt abi paslēpsimies.

Maza daļiņa no mūžības nodzīvota kopā.

Vislabākie Jāņi.

izteiksme: love makes me dizzy

notiņa: bryan ferry - where or when

(nē)

taste my sex	Jun. 21st, 2007 @ 03:22 pm

Esmu bibliōtēkā un vēl pie tam Dursupē. Jaukais tūlīt būs un tad mēs ar cūkrolleri uz stali, jāt ar zirdziņiem. jajaja.

Man nav ko teikt.
(:

izteiksme: jauki

notiņa: ārā

(nē)

Other entries

» nekāds sex.

stūlba diena atkal.
Visiem vajadzētu mani mīļt, bet visi pazuduši.

Un vispār.
man ir citrōns un alus un čipši un kūka un jā. neviens nav pelnījis!
hahā.

rīt 10:00 tetovētājs.
Ar mammu salecāmiesar maksimas pārdevēju.
Mamma: jums tiktiešām skrūvītes vaļīgas.
Pārdevēja: jums tādu vispār nav!
Un tas viss deļ tomātiem!

Pagalmā avārija. Un viens iepsundēts vecis, kas nemitīgi pīpina.
Vismaz kkas uzjautrina (:
Jun. 14th, 2007 @ 04:18 pm

(tomēr | nē)

» Tēvs nav māte.

Nu bet bļauj, ja Tev tā paliek vieglāk. Tava klusēšana mani nenomāc, bļaušana vēl mazāk. Es zinu, ka tas, ka man ir vienalga, Tevi padara traku,Tev gribas ārdīties un iedzīt mani ar saviem vārdiem stūrī, parādīt pārspēku pār mani,atņemt un censties spekulēt ar mani spiežot uz jūtām atņemt pašu dārgāko vai fiziskas lietas. Bet Tev nezdodas, jo es neatbildu, es nekliedzu, es vienkārši klusēju.
Man vienkārši ir skumji, ka Tu kā Tēvs spēj tā periōdiski savam bērnam katru dienu skalot smadzenes un izgāzt savas dusmas.

Labi, es neemsu enģelis.
bet to, kā es cenšos, Tu tapat neredzi.

VISS.
Uz 18 man jāsāk patstāvīga dzīve.
Jun. 13th, 2007 @ 10:02 pm

(tomēr | nē)

» i'll take you home, where we can play alone.
AI LŌV ROK EN ROLL! Alkohōls, striptīzs, sekss mašīnā un koridōrā uz grīdas, sarkana apakšveļa. Jun. 13th, 2007 @ 09:00 pm (nē)

» EJ VANNĀ!
Stūlba diena = jāiet gulēt. Jun. 13th, 2007 @ 04:22 pm (nē)

» (No Subject)

Cauri priežu smaržai un krītošiem čiekuriem, mētrās vārtoties. Smarža, smaržo pēc meža, jūras un mīlestības. Skujas nomaina smiltis. Ūdens lāsītes uz ķermeņa iekūst ādā. Smiltis apdedzina pēdiņas un saule dažbrīd nerātni iekož plecā. Mati sapinas ar debesu zilumu, mitri un sāļi. Un viss ir tik dzidrs, spilgts un gaišs. Un tad tikai uzmet skatienu kā aukstu ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem pirtī un atkal un atkal. Viss ir tik labi.

*** : es nezinu kaads ir isakais cels pie Tevis, bet esmu gatavs iet to garaako.

Iesim kopā.

Un jā.
Lieciet mūs mierā.
Jun. 12th, 2007 @ 11:58 pm

(nē)

» cruel to be kind

Es emsu atgriezusies no mazās paradīzītes.
Putekļaina pilsēta.
Un vispār man gribas atpakaļ, tikai šoreiz vēlkko paņemot līdz.
Un vēl krāsas. >:]

kas jauns?
nekas.
nekas.

man riebjas strīdēties.
Man riebjas.

Šobrīd ir uzcepies kekss un man jāiet uz pastu.
Man cetutrdien ir vārda diena un es trešdien cepšu keksu.

Gribu stūlbu salkanu tīņu filmu un noraudāties ēdot zemenes ar saldējumu.
Jun. 11th, 2007 @ 12:38 pm

(nē)

» Es šodien došos uz Dursupi.
Un pēc nedēļas būšu Tev pakaļ. man jau tagad Tevis pietrūkst. (: Atā pilsēta! Atā jūs visas un visi jaukie. Atā Lauviņ. :* Jun. 2nd, 2007 @ 12:54 am (nē)

» Drīz es braukšu uz Dursupi.

Pirmais jūnijs.Pirmais. Jūnijs.

Izrāpusies no gūltas, saburzīti samiegujušos smaidu un lokainiem matiem gaisā.
Varbūt tomēr nerāpties ārā.?
Līst lietus un ārā vēsi, bet mamma brauc uz Rīgu.
Man patīk tā skaņa, kad mašīna ātri izbrauc cauri peļķēm.

Skumji tikai tas, ka vēl tikai 2 nedēļas mācamies vienā skolā.
Bet vēl ir daži īstenojami plāniņi.

Uztaisi man, lūdzu, kakaō. Saldu. Pieliec vairāk cukuru, man patīk slada dzīve.
(:
Jun. 1st, 2007 @ 11:37 am

(nē)

» liecība

Skola beigusies.
Man tā bija beigusies jau senāk.
Esmu ļoti vīlusies sevī, paskatoties uz savu liecību.

Mans tētis mani nemīl.
Viņš gan domā, kas nemīlu viņu, bet tā nav.
Tomēr vienīgais, kas viņu interesē ir tie stūlbie cipari(tikai sliktie), tas vai man ir sakārtota istaba, tas, līdz cikiem esmu ārā(dažreiz, kad nav kam piekasīties,tas, vai esmu nomazgājusi traukus, tas, ka esmu psihopāte un histēriķe un tas, cik slikta meita es esmu.

Samīļo mani.
Kādu laiku pazudīšu sevī.
Paslēpšos grāmatas lapās.

Kāpēc viņš ir slims..
May. 31st, 2007 @ 10:22 pm

(nē)

» it takes the pain away.
like you did it before. Ritens un mežs, grants ceļš un plīvojoši mati sapiņķējušies un ezers. Es biju zem ūdens. Kaila/fs. Slapji mati un mežs un vējš atkal. Cepu pankūkas ar saldējumu un m&msiem. Gribu ārā. Ārā uz vecpilsētu. May. 30th, 2007 @ 11:44 pm (nē)

» bužžž.

Biju gaidījusi mazliet vairāk no viņa, kad viņš stāvēja manā priekšā. Vairāk kosmētikas, vairāk spara, vairāk uzdrošināsanās, vairāk sevis. Tomēr balsi baudīju, ieslēdzos sevī un lēkāju un dejoju un saplūdu ar to.
Tomēr priekšroku gan dodu brīvdabas festiem, man vajag elpot!!
Un vēl, man patīk, ka uz skatuves ir kāds, kas spēlē man un uz mani skatās pāris degošu acu.

lūk.
Zaigai šodien palika 50 gadi.
Man prieks, ka mūsu klase ir tik forša.

Un mani atkal aiznesa no skolas pāri plecam.
ņufņufņuf.
Jaukiņīī.

Tagad pāries negaiss un es braukšu peldēties.
Jā.!
(:
May. 30th, 2007 @ 04:40 pm

(tomēr | nē)

» tēti, nedari tā.
Tā tēti! Ja Tu vai kāds no Taviem datugiem atkal lasīs manu dienasgrāmatu, es būšu tiešām dusmīga! pukpukpuk. Nu nopietni! Ārā dzied lakstīgala, pilsētas centrā, kopā ar mašīnu skaņām. May. 29th, 2007 @ 09:54 am (nē)

» iririr
Šorīt dūmakainas debesis. Citrōnu tēja un siermaizīšu drupačas un mans atspulgs logā. Tāds izpūris, aiz lokām, smaidīgs. Silti un atkal gribas peldēt. Paņemšu segu, nosperšu kaut ko skolai un uz ezeru vai mežu vai kaut kur. May. 29th, 2007 @ 09:26 am (nē)

» tur.

Man būtu tik daudz ko teikt, bet man gribas paklusēt.
Es jūtu, kā noslēdzos sevī, lēnām un pamatīgi.

Jelgavas vecpilsētas ielas ir tik smaržīgas un tuvas. Basām kājām pa smiltīm un bruģi, ierejas suns, koka mājas un smaržo pēc vecuma un alkohōlisma. Kaut kur var dzirdēt strīdus, kaut kur mīlestīnu, kaut kur vienkārši traukus. Bet es tikai kluspām cilpoju, noglāstu kādu mājas sienu, sapinos kādos zemos zaros un elpoju ceriņu un kastaņziedu smaržas. Daviet uz trotuāra ir saskrējušas dayudzdaudz skudras, bet kad tās padzen nost, apakšā nekā nav, varētu pat padomāt, ka tās vāc smaržu.Elpoju. Dziļi.

Es šeit smoku. Man vajag ūdeni, pļavu, mežu un naktis, kad pilnmēness spoguļojas manā dīķī, kad es sēžu puskaila šūpolēs un eju kaila peldēties. Kad es skrienu naktī pa mežmalu un dzirdu kā stirnas sarunājas, kad es saplūstu ar zemi un debesīm. Es iepinu vēju sev matos, paslēpjos miglā un zvaigznes krīt man tieši plaukstās.
Man patīk naktī mērcēt upē kājas un klusām dziedāt tā īsti neko, kā šūpuļdziesmu. Man patīk aizmigt pagalma vidū blakus savam sunim un pamosties kopā ar sauli un nolasīt rasas lāses no sava ķermeņa. Parasti tad man skropstās ir vasarvīksnes.
Bet es nevaru. Es nevaru, jo es nevaru bez Tevis.
Man nav iedvesmas. Man nav spēka. Man nav veldzes.

Man Tevis pietrūkst.
Tomēr es klejoju pa pilsētu krēslas stundā un meklēju tās sirdi.
May. 28th, 2007 @ 11:23 pm

(nē)

» (No Subject)

Karstums un tveice apdedzina ķermeni un dvēsele kalst. Jūtams negaiss kā debesīs tā sirdī, manās debesīs arī. Sakarsušas afsalts karsē pēdiņas cauri apavu zolēm, kad manas pēdiņas klusām iet balkus viņas papēdīšu klusajai klabēšanai pret asfaltu. Autōbusā ir atvērts logs, caurvējš ieskrien matos, elpots, izelpots, ielepots, izelpots, sapinas un es paceļu rokas un aizveru acis. Dzirdu papēdīšus mani klabot sauca, un es izkāpju, atstājot daļu sevis turpat.
Ezers tumšzili dziļš, aizcinošs, auksti veldzējošs. Apģērbs noslīd un vējš maigi apņem ķermeni, vēsais ūdens pēdiņas. Skrienu un kulminācija, ienirstu un akut kas uzprāgst, paliek zem ūdens un aizpeld, atdalas no manis. Iznirstu, ieeloju un saulē zaigo ūdens lāsītes, kas, no matiem atrāvušās, lido pa gaisu.
Vējš pieņemas spēkā, pluina un plēš slapjos matus uz pleciem. Zibens pamalē nozib un klusi norūc debesis. Autobuss sasauc clvēkus, kas vēlas nokļūt drošībā, tālāk no negaisa. Drošivien mājās. Bet kur ir mana drošība? Šeit, manī pašā. Laikam jau. Apkārt ņirb skaļas sarunas tikai krievu valodā. Īsziņa.

Viņš atnāca sadrūmis un zibeņus meta viņa acis, zibeņi sķīlās starp mums un arī debesis. Mēs nekliedzām, mēs tikai klusi runājām. Pābaudījums Nr. 1. Es sapratu, viņš saprata. Notrauca rasu no manām acīm un buča un mājās. Tikai es aizgaju pretējā virzienā. Īsziņa.
Es aizgāju pēc ceriņiem, tā vēstīja burti telefōna displejā. Pēc laimītē, lai gan mana viena vienīgā ceriņ un pieneņpūku un krītošo zvaigžņu un ābollapiņu vēlēšanās ir piepildījusies.
Vienkārši vajag laimītes apziņu.

Šodien atkal ir karsti. Skola ik tukša, klusa un aicinoša, vēsa. Es gaidu veldzi, ezers mani domās sauc, kas sēdēju ar čirkain un vecāko Stepiņu pie interneta kafejnīcas "Neons" un klausījos melnajā humōrā un diskutējām par seksuālām minoritātēm. Neona bērni, jaunā laika bērni.Ezers mani sauc. Es gaidīju. Gaidu.

Laiks ir tikai ilūzija. Pūlkstenis tikai mehānisms. Es salauzu savu stikla būri.

Zemene lūpās.
May. 28th, 2007 @ 08:11 pm

(nē)

Top of Page