sirds - Post a comment

Cauri priežu smaržai un krītošiem čiekuriem, mētrās vārtoties. Smarža, smaržo pēc meža, jūras un mīlestības. Skujas nomaina smiltis. Ūdens lāsītes uz ķermeņa iekūst ādā. Smiltis apdedzina pēdiņas un saule dažbrīd nerātni iekož plecā. Mati sapinas ar debesu zilumu, mitri un sāļi. Un viss ir tik dzidrs, spilgts un gaišs. Un tad tikai uzmet skatienu kā aukstu ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem pirtī un atkal un atkal. Viss ir tik labi.

*** : es nezinu kaads ir isakais cels pie Tevis, bet esmu gatavs iet to garaako.

Iesim kopā.

Un jā.
Lieciet mūs mierā.