Atklāju, ka man ir reiz bijis cits sviesta cibas konts un tur es atradu šīs dziesmiņas: http://klab.lv/users/riita_rasa/2699.ht ml
Cita pasaule
Phū - zeme
Man šausmīgi nepatīk tā cilvēku īpašība, kas liek viņiem pārmesties uz to fronti, kurā tie saskata sev lielāku labumu. Ir taču jābūt pašcieņai! Es zinu, ka visi tā nedara, bet tāpat.
Atbraucu mājās no ezera, kas atradās Juglā. Lai es tur ietu peldēties man būtu smagi jāsaņemas vai arī kādam man būtu jāsamaksā pietiekami daudz naudiņu, lai ezers man liktos brišanas vērts. Ai... Esmu pārāk cimperlīga ūdeņu ziņā. Mani arī jūrā nedabūt, ja krastā mani gaidīs aļģes.
( ... tālāk ... )
( ... tālāk ... )
Tā diena ir klāt. A, nez uz autokursiem rakstāmos un klades ņem? Uz parastajiem kursiem labi, ja pildspalvu paņem līdzi, ar kuru savu vārdu uzrakstīt. Eh, labi paņemšu drošībai burtnīcu, kuras man nemaz nav.
Maršrutā Centrālā stacija - Ābolu iela, puisis, kuru izsēdināja kontrole bija iekāpis pie Stockmann un savu e-talonu arī nopīkstinājis pie Stockmann. Izrādās nedrīkstot un tad esot jāpīkstina divreiz vai arī jāiet uz pāri ielai esošo pieturu. Tad nu aizdomājos, ka studiju laikā ar Lī bieži kāpu 17. trolejbusā pie LU galvenās ēkas, lai vēlāk izkāptu, piemēram, pie Dailes teātra. neviens mums nelika pirkst divas biļetes un toreiz piedevām bija konduktoru laiki. Arī tagad es un pārējā mana ģimene bieži iekāpjam pie Stokmann. Tāpat maršrutā Centrālais tirgus - Bišu muiža es regulāri kāpju iekšā pieturā 13. janvāra iela. Neviena kontrole nekad vēl nebija aizrādījusi. Tad nu man rodas jautājums ar ko gan 27 trolejbuss ir sliktāks par tramvaju vai 17. trolejbusu? Dīvaini kaut kā.
Vakardienas princeškāzās bija vienkārši apburošas dāmu cepures. Nu, labi, tā viena ar ragiem man likās stipri dīvaina. Par dažām nācās domāt kā viņas vispār turas pie galvām. Ja, es nākamajā dzīvē piedzimšu anglijā, tad ceru, ka tādā ģimenē, kas pucējas tajās cepurēs. Ar savu pašreizējo dzīvi man ir aizdomas, ka man nebūtu pienācīgas stājas, lai to krāšnumu cēli iznestu. Lai gan nekad jau nevar zināt. Mūsdienās latvieši ar cepurēm neaizraujas. Vismaz man tā šķiet. Lai gan vēl pļaukā lasiju par to, ka cepurei galvā jābūt.
Izvelc vienu vārdu, sagrozi, iemet bļodā. Izvelc nākamo, sagrozi, iemet bļodā...
Kartupeļu mizošana.
Kartupeļu mizošana.
Runājot ar viņu brīžiem jūtos kā spogulī skatoties. Nē, vēl nemāku pareģot viņas nākamos vārdus tikai aiz katra teikuma slēpjas sajūta it kā man tas būtu jāsaka.
Sākumā savīlos, jo leļļu teātrī neviens nespēlējās ar lellēm, bet otrajā cēlienā viņi izvilka lāci un buldozeru. Uzreiz palika labāk. :D Kopsummā jau vispār patika un gribas uz leļļu teātri vēl. :)
Spēru pirmo soli viena. Redzēs, kas sanāks, bet neteikšu, ka sajūta mani apmierinātu.
Daži mirkļi, kas lika aizmirsties un iztēloties to kā vairs sen jau nav. Tāda senaizmirsti patīkama sajūta, kas patiesībā būtu jāaprok dziļi, dziļi un jāiet uz priekšu. Bet, ja patīk. :)
Dzeltenā krāsa ir un paliek pati labākā. Starp citu, kopš zināma laika man piemīt niķis arī puķes meklēt dzeltenas un vienalga vai tradīciju nolūkos vai ikdienišķi. :) Pavasaris arī ir tik dzeltens, ka prieks. :)
Jau divas dienas spēlēju paslēpes ar paziņām tā it kā es būtu mazs bērns, kas tic, ja acis ir aizvērtas ciet un neviens nav redzams, tad arī tevi neviens neredz.
Es zinu,ka jums tāpat nebūs, ko darīt un studentiem jāpalīdz. :)(:
http://visidati.lv/aptauja/36562815 7/
http://visidati.lv/aptauja/36562815
Vēl tikai 2 uzdevumi un viss būs savādāk. Patiesībā viens, jo vēl vienu es tikko izdarīju.
Kur lai uzlādē prieka baterijas? Steidzami vajag pavasari, lai sliktās domas iet gulēt ziemas miegu.
Nejēgā laba sajūta. Tāpat vien. ^^
Tik ļoti gribas spēlēties vārdiem, bet nevienu no tiem nesanāk noķert.
Palasījos un padomāju par tiem viedajiem vārdiem:
"tikai ne ..., ... u.t.t. sākot ar to viss sāk palikt neinteresanti."
Man tiešām tā liekas, jo papīrā valdīja viens otrs slēpti naidīgs/aizvainots/naidīgs teikums. -_- Kārtējā mācība, ka spēlēties vajag tikai savā smilšu kastē nevis censties iesaistīt arī kaimiņu bērnus.
"tikai ne ..., ... u.t.t. sākot ar to viss sāk palikt neinteresanti."
Man tiešām tā liekas, jo papīrā valdīja viens otrs slēpti naidīgs/aizvainots/naidīgs teikums. -_- Kārtējā mācība, ka spēlēties vajag tikai savā smilšu kastē nevis censties iesaistīt arī kaimiņu bērnus.
Man patīk vasaras, kad nav jādomā par ziemu. Šķiet es precīzi varu nosaukt savu pēdējo priecīgo dienu tur. Pārējās ir ķeksītim, jo ķeksīšus nekrāsi nākamajā līmenī netiksi. ^_^