Nu elementārās situācijās, piemēram:
1) puķu veikalā, kur pārdevēja ir izvēlējusies mums pašas simetriskākās rozes, glīti ietinusi un ar smaidu pasniegusi. Daudzi vienkārši noskaita naudu un pazūd, liela daļa, cerams, pasaka vismaz paldies, tomēr man šķiet, ka ir jauki arī atvadīties - pieņemot, ka parādoties pār slieksni, esam pratušies arī sasveicināties :)
2) zvanām pa telefonu, lai pierakstītos pie ārsta: Labdien, es gribētu to un vēl kaut ko. Jā, var tad un tad. Uzvārds tāds un šitāds. Sarunas beigas - ko nu? Paldies un liekam nost. Šķiet, ka kaut kas pietrūkst.

(Reply to this) (Parent)