| par vēlmi izpausties un iepriecināt |
Mar. 13th, 2008|09:45 am |
Pamazām kļūstu par īstenu pašizgatavoto dāvanu fanu. Uz Ziemassvētkiem nocīnījos ar paštaisītu galda kalendāru. Tas bija mans garadarbs viscaur, sākot no dizaina un beidzot ar izpildījumu, turklāt pilnīgi slepeni, lai dāvanas adresāts neko nepamanītu un nenojaustu. Domāju, drukāju, formatēju, slēpos, printēju, griezu, līmēju, īsāk sakot, biju pilnībā pārņemta ar šo projektu, un rezultāts attiecīgi bija ļoti īpašs.
Vakardien pabeidzām vēl vienu projektu (šis tapa divatā) - dāvanu mūsu kolosālajam kursabiedram Guntim. Viņam nekādi neizdodas nodibināt ciešākas attiecības ar datorprogrammu Trados, un tā nu datorizētās tulkošanas nodarbībās viņš nebeidz visus smīdināt, piesaucot beisbolnūju un izsakot diezgan nepārprotamus draudus Trados izgudrotājam. Nogaidījām izdevīgu gadījumu - Gunta vārda un dzimšanas dienu - un nolēmām, ka taču beidzot jāuzdāvina viņam tā nūja :D
Nopirkām tātad beisbolnūju un sākām apspēlēt šo ideju. Rezultātā no avīzēm tika izgriezti krāsaini burtiņi (kā draudu vēstulēs filmās), un uz viena nūjas sāna uztapa elegants uzraksts "Trados exterminator" un uz otra - "MuliTerm lietošana ir kaitīga veselībai". Pēc tam dirnējām uz balkona, divās kārtās lakodami to nūju ar spīdīgu koka laku. Mazliet izplūda oriģinālais uzraksts "STEEL MAN", toties mūsu avīžraksti izskatās ideāli. Nu un vakar vakarā izpildīju savu solonummuru - no milzīgas kartona loksnes un dāvanu ietinamā papīra uztaisīju turpat metru garu un 10 centimetrus platu kasti, kur to brīnumu ielikt, lai ir ar glanci.
Manuprāt, šā kopprojekta galarezultāts ir lielisks. Ja man tam pietiktu laika, es labprāt visus savus nedaudzos draugus apdāvinātu tikai un vienīgi ar paš[ap]darinātām lietām, jo dāvināšanas prieks šādos brīžos ir neizmērojams. |
|