|
Jan. 16th, 2008|11:59 am |
|
Ak, jā... franču dziesmas, man šajā saistībā ir smaga morālā trauma. Vienā no pirmajām nodarbībām (skolā vēl) klausījāmies skaistu, melodisku un visādā ziņā izdevušos dziesmu. Sievietei kolosāla balss, ģitāra, viss kā nākas. Un tad... tad mēs sākām tulkot dziesmas tekstu. Un izrādījās, ka tas ir vien apmurgojums par asinsdesu, kurai tēvs ir puravs vai kas tāds, māte un brāļi, māsas arī visādi pārtikas produkti... nu vājprāts kaut kāds. Tas bija dzīvais ieraksts, un, Tu saproti, tie francūži bija vienkārši stāvā sajūsmā, plaudēja, smējās. Es biju dziļi satriekta. Un kopš tās dienas visas franču dziesmas klausos ar aizdomām :D |
|