dziesmiņa par mazo pasaules galu |
[Sep. 27th, 2006|12:15 pm] |
[ | fonā grab |
| | Cure "Cut Here" | ] | Brīžos, kad domas ganās dzelzsbetona pļaviņā un ēd papīra zāli, brīžos, kad dvēsele nomet lieko svaru, sēž uz karstiem akmeņiem un šūpo kājas, un brīžos, kad pacietība iet pirmo sārto rudens lapu āliņģī slīcināties,
ir jānogaida, jo gan jau arī tas pāries. |
|
|
Comments: |
| From: | delvira |
Date: | September 27th, 2006 - 02:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vai ne. Iemāci man nogaidīt. Kaut arī nogaidu, nezinu kā to izdarīt ar prieku. Nu tā- lai prieks par to, ka šobrīd ir slikti, nevis labi :)
Prieks, šķiet, uz šo brīdi ir izsmelts. Atlikusi vien smieklīga pašmotivācija un apziņa, ka tā vajag. Jo nupat jau ir par ilgu.
| From: | delvira |
Date: | September 28th, 2006 - 05:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ja Tu zinātu, cik tas pēdējais teikums man ir pazīstams. Un tad ir kāds impulss, no iekšiņas vai āriņas:) (impulss=ieraugu miskastmašīnas starmešus..) un ir atkal spēks. KĀ es Tev varu palīdzēt? Jebkā?
Nāc pasēdi kopā ar mani! Uz konteinera malas, ar kaķiem un kaijām, starmešu gaismā.
| From: | delvira |
Date: | September 29th, 2006 - 11:42 am |
---|
| | | (Link) |
|
Un rafaello kasti... | |