| mazliet filozofijas |
[Jul. 21st, 2008|05:55 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Aerosmith "Simoriah" | ] |
Vienīgais, ko atceros no vidusskolas filozofijas stundām ir atklāsme, ka slimīgā jūsmošanā par mašīnām un fanātiskā to kopšanā un cildināšanā ir kaut kas no nekrofīlijas. Laikam beidzot saprotu, par ko bija runa - četrdurvju draugam kaut kas pie aizmugurējā riteņa sācis nešpetni čīkstēt un sīkt, un cilvēkveidīgajiem izjūtas tādas, it kā mājdzīvnieks pie vetārsta jāved.
Ai, bet man jau vispār ir raksturīga pārlieka pieķeršanās lietām, ar kurām saistās labas domas un sajūtas. Bērnības mīļākās rotaļlietas vēl šobaltdien stāv skapjaugšā. Nu kā var izmest miskastē draugu? |
|
|
| par pozitīvo, protams |
[Jul. 21st, 2008|06:17 pm] |
| [ | fonā grab |
| | Nazareth "Telegram" | ] |
Ja man kas jāsaka par festivālu Positivus AB, tad saku, ka tā apmeklējums bija visa kā vērts un ka man prieks par to, ka saujiņa latviešu ir kārtīgi sapurinājusi pelēkās šūnas un likuši lietā savu radošo potenciālu un uzrīkojuši tik daudzpusīgu pasākumu.
Ja par mūziku ar lielo "M", tad skotu blice Travis mani ļoti patīkami pārsteidza - ierakstos tas vīriņš izklausās vismaz 200 reizes garlaicīgāks un nīkulīgāks kā uz skatuves. Velsieši Manic Street Preachers man konkrēti norāva jumtu (šo sajūsmas formulējumu izdomāju jau tur uz vietas un vareni nopriecājos par tā unikalitāti, bet šodien skatos - pilns forums ar līdzīgiem izteikumiem - tad jau laikam būs precīzs), motociklu tukšums un rudensdziesma izskrēja caur kauliem kā milzīga skudru kolonija, un vispār. No Fatboy Slim, atzīšos, aizmukām ko kājas nes, jo ausij un acij tīkamo šoviņu uzstāšanās sākumā nomainīja vājprātīgi skaļš elektro-bujāns, nolēmām savu dārgo dzirdi pataupīt rokenrolam.
Par latviešu izpildītāju sniegumu man īsti viedokļa nav. Ja nu vienīgi tas, ka savīlos pienvedējos un nekādi neizdevās saskatīt ģenialitāti mona de bo puišu radošajās izpausmēs. Toties man ļoti patika kino telts un dabas stūrītis, un visas tās daudzās idejas un izdarības ar sacenšanos, fotografēšanos un kopīgu jautrošanos. Un ziepju burbuļi pie ieejas - tik priecīgi. |
|
|