| mazliet filozofijas |
Jul. 21st, 2008|05:55 pm |
Vienīgais, ko atceros no vidusskolas filozofijas stundām ir atklāsme, ka slimīgā jūsmošanā par mašīnām un fanātiskā to kopšanā un cildināšanā ir kaut kas no nekrofīlijas. Laikam beidzot saprotu, par ko bija runa - četrdurvju draugam kaut kas pie aizmugurējā riteņa sācis nešpetni čīkstēt un sīkt, un cilvēkveidīgajiem izjūtas tādas, it kā mājdzīvnieks pie vetārsta jāved.
Ai, bet man jau vispār ir raksturīga pārlieka pieķeršanās lietām, ar kurām saistās labas domas un sajūtas. Bērnības mīļākās rotaļlietas vēl šobaltdien stāv skapjaugšā. Nu kā var izmest miskastē draugu? |
|