3/22/09 06:17 pmVakars ar sarkanvīnu, daudziem labumiem, šokolādes un augļu fondī (ah, cik gan ļoti man garšo tas brīnums!), mūzika, kas skan visu nakti, un visbeidzot sarunas ar puisi no paralēlklases par teātri un nedaudz arī mūziku. Jeb citiem vārdiem sakot biju uz Alises dzimšanasdienu un viss bija tiešām, tiešām labi.Tie, kas palikām līdz pašam rītam un spējām atšķirt starpību starp vārdiem "zem" un "uz", aizgājām uz centrālstaciju un nopirkām biļetes mājup - trīs dažādos maršrutos un ar četriem dažādiem galapunktiem. :) |
riffly
jāņtārpiņš, bite un ābols
2/23/09 11:04 pm - Divi tanki, no kuriem viens ir izvilkts no purva*Un visbeidzot rīt ir liela diena! :)*un otrs, iespējams, bez motora. |
2/10/09 07:53 pmSasodīti gribētu atpūtināt prātu, darot ko vieglu vai nedarot vispār nemaz. Man pat nebūtu garlaicīgi vienkārši vērot, kā deg sveces un kādas ēnas tās met uz tuvējās sienas. Aizvērt acis un pilnībā neko nedarīt, vien elpot un būt.Jau vairākas dienas prātu neatstāj doma, ka sen nekas nav ticis rakstīts savam priekam, ko gan varētu labot. Taču nav laiks tam un šitam, un tādēļ viss varētu palikt arī tikai ideju līmenī, lai gan pāris teikumi iešvīkāti uz lapiņas, lai neaizmirstās. Kaut kad varbūt noderēs. Šodien skatījāmies "Ezera sonāti", taču grāmatu joprojām neesmu beigusi lasīt, kas nav forši, jo tagad filma pasaka priekšā notikumus. Pagaidām filmas beigas atceros un ceru, ka recenzija tomēr nebūs jāraksta. Galīgi negribētos. Es zinu, ko darīšu 2061.gada 28.jūlijā. Tas ir jau sarunāts. Un tu? Es iešu skatīties Haleja komētu. Heila-Bopa komēta gan ir iespaidīgāka, taču to nākamo reizi varēs novērot ap 3000.gadu. :D Citreiz astronomijās runājam par Imantu Kalniņu, Ringo Stāru vai Braienu Meju. Teju saldais ēdiens. Marks Tvens reiz rakstījis savā biogrāfijā: "Es atnācu ar Haleja komētu 1835. gadā. Tā atkal ieradīsies nākošgad (1910.g.) un es domāju doties ar to prom." Lai viss šķistu aizraujošāks piebildīšu, ka Tvens piedzima 1835. gadā divas nedēļas pēc komētas perihēlija, taču nomira 1910.gadā, dienu pēc tam, kad komēta šķērsoja perihēliju. |
1/30/09 04:12 pm - You are awesomer than BocelliCienītās dāmas, godātie kungi! 5.septembrī Andrea Bočelli viesosies Mežaparka estrādē. Tādēļ šodien nespēju nedungot Time To Say Goodbye. (Ja nu kādam gribētos, bet tomēr nav.) Ja vien atradīsies līdzekļi, labprāt gribētu apmeklēt. (Pārsteigums, ne?) Vispār traki sen nav būts koncertos. |
11/16/08 11:37 pm - Make everything groovyMan ir pamatotas aizdomas, ka es sēžu uz viena no pasaulē neērtākajiem krēsliem. Ja ne uz paša, paša, tad šādai nominācijai gan es to drošu sirdi varētu izvirzīt. Šis, atškirībā no krēsliem, kas ir skolā, neskaitot bioloģijas plastmasas krēslus bez skrūvēm atzveltnes daļā, nerauj ārā matus, par ko prieks. Taču man tiešām sāp mugura. Stulbais krēsls! Gribu savu krēslu un datoru atpakaļ.Daži cilvēki pavisam noteikti sapratīs, ja teikšu, ka rītdien braucu uz privāto vidusskolu Patnis. Uz Patni! XD Dažs arī jau ļoti pareizi un adekvāti reaģēja. Man gan ir tikai neliela nojausma, kā nokļūšu līdz turienei. Bet tas krēsls ir briesmīgs. Ir. Tādēļ visdrīzāk būs jāizvēlās iet lasīt grāmatu. |
11/13/08 08:10 pmOu kei.Kačas (klasesbiedrenes, proti) mazais, nūģīgais brālis man ik pa dažām minūtēm citē situācijas iz Borata - filmas, kuru neesmu skatījusies, un viņa salātzaļā apakšveļa, kurā savulaik šis bija redzams neskaitāmos plakātos, atstit man jebkādu vēlmi to noskatīties. Šī situācija ir rezultāts tam, ka es brīvprātīgi pieteicos kā starpnieks, lai aizsūtītu pāris bildes citam cilvēkam. Pateicība! :D |
11/9/08 08:11 pm - Neej pa ielām kā trīspirkstu sliņķisRodas nedaudz jokaina sajūta, kad no rīta pirmais čata logs atverās ar vārdiem: Čau! Cik ļoti tu mani ienīsti? Man nav par ko ienīst, un šoreiz pat ne dusmoties par ko.Man gribās ziemu, kas nu jau vairs, šķiet, nav nekas oriģināls par nelaimi. Taču, man neizskaidrojamu iemeslu dēļ, es izmisīgi turos pie plānā mēteļa un vairos pat meklēt ziemas jaku. Vienkārši negribās. Viņa ir pārāk bieza un es labāk izvēlos justies nedaudz aukstāk kā tik karsti, ka nezinu, kur likties un kad pārņem tā pati vecā sajūta pārblīvētos rīta vilcienos, ka es tūliņ vairs neizturēšu, sākšu grūstīt visus cilvēkus, ejiet-visi-prom garastāvoklī, jo man nav ko elpot. Jau dažas stundas es nevaru saprast, vai man sāp galva jeb tomēr nē. Tāds kā viegls reibonis. Rīt tāpat jāiet uz skolu, jo man praktiski nekad nav tāda temperatūra, kura "atļauj" palikt zem segas, un līdz ar to Madarai palūdza izdomāt mūsu fiktīvā uzņēmuma nosaukumu, kas varbūt nebija prātīgs darbs, bet lai jau skolotājai tiek. Darbs (jo man tas kā ZPD sanāk) būs bezgala nopietns, ko nevarētu teikt par nosaukumu. Pirmais variants, ko es izteicu vienkārši joka pēc, lai nebūtu uzņēmums jāsauc par "Komfortu", bija "Mazais Džo", bet tad Madara turpināja ākstīties un ģenerēt samērā bezjēdzīgus vārdu salikumus, no kuriem viens tika arī pieņemts un rakstīts darba titullapā. Nevaru sagaidīt, kad ģērbušās žaketēs un visai solīdi, to prezentēsim, un nopietnām sejām paziņosim uzņēmuma nosaukumu. :D Šķava pa kreisi, šķava pa labi, un turpinām rakstīt. Visai jautrībai klāt nāk vēl izklaides ar kaķi, kuram ir izrakstītas šprices - divas dienā. Un ja šamo var noķert, tad arī visas trīs sanāk. Bet, jēj!, šīs iesnas man ir piešķīrušas ekstra sarkasma punktus. Enjoy! Labi. Basta! Jauku Jums vakaru. |
9/23/08 11:08 pm - "Visi sakām tagad: sifiliss!"Mājās.Šodien ekskursiju diena, un bijām Līgatnē, staigājāmies pa dabas takām. Taču no sākuma, vēl Rīgas stacijā, mani pārņēma žēlabums pret kādu ārzemju tūristu (ak, šie tūristi... -_-), kurš vēlējās noskaidrot, uz kuras platformas nepieciešams iet, lai nokļūtu uz Valmieras vilcienu. Sākumā to centās ar visvareno žestu un visiem saprotamās latviešu valodas palīdzību izskaidrot biļešu pārdevēja kasē, tad kāda krieviete no tik lietderīgā informācijas punkta, kas reiz atteica palīdzēt kādam aklam vīrietim. Lai vai kā, tas bija smieklīgi. Vismaz man. :D Paņēmām teju aiz rokas šo, un aizvedām. Kas pats smieklīgākais, pēctam paši iekāpām tieši tajā pašā vagonā, kurā sēdēja šīs vīrietis. Ēm, jā, tas bija pārgājiens. Kopā tika veikti nedaudz zem trīsdesmit kilometriem. Es nemēdzu valkāt botas citos laikos, kad neesmu sporta stundās jebšu esmu izdomājies aiziet paskriet kādu gabaliņu. Šodien man bija, turklāt visu dienu. Lai vai kā, es tām laikam nepatiku. Man būs zilums uz pleca, jo es nekad nebiju domājusi, ka mugursomas lence var tik ļoti spiest džempera vīles. Nākamais - viegli zila potīte, un es pat nezinu kādēļ. Kājas abas man it kā esot vienādas proporcijas daudzmaz. Es redzēju lāčus, vilku hibrīdus, smirdīgas cūkas, un uzkāpu augstā skatu tornī, runāju ar skolotāju par gudrām lietām un ļāvu viņai pačīkstēt par savām nedienām, gāju pa ceļa vidu (jo es taču biju mašīna. :D Ar signalizāju turklāt.), ar to pašu skolotāju runājot, izmantoju ekspresīvus salīdzinājumus kā "Vilkaču Atis" vai "un tauriņi lido un bitītes dūc. Irākā sprāgst, bet pasaule taču tik un tā ir jauka! ^__^", par ko izpelnījos šīs aplausus un jūsmu. Bija runas par fatālismu un domas ar sevi. Te varētu vēl turpināt. :) Arī karstvīns, tēja, piparkūkas un pašgatavotas maizītes visas dienas garumā. Uz galda man ir atvests rudens. Tās raibas kļavas lapas. |
9/20/08 12:11 pm - Write your letters in the sandAhh! Tas bija skaļi un labi! Ja jūs zinātu! Ar visu Polu, jo nebija jau arī tik traki šis. Redzēt Meju un Teiloru nieka piecu metru attālumā... Ko tur piebilst. Es varu vienkārši piepildīti smaidīt. :) Visas tās dziesmas, nu, murr. (Braiena mati ir tiik Kvīnīgi vēlaizvien.) Meja Love of my life ar neviltotām emocijām.Klāt tam visam lieliska diena ar lieliskiem cilvēkiem un tik ļoti gaidītu, pelnītu un piepildītu koncertu. Tagad es varu teikt, ka bija vērts stāvēt kājās visas tās stundas, pacietīgi gaidot, kā rit minūtes. Un pēc koncerta sajūtas kā "ak, jel, man laikam būs jāmācās no jauna staigāt" un "man rīt nebūs balss" ir neatkārtojami labas un pilnīgi iekļaujās šajā sajūtu gammā. Man rodās vēlme iegādāties krekliņu ar īpašo ģērboni, jā. Nebūtu žēl. |
8/14/08 08:09 pmEs gribēju vaicāt, kā tevi sauc...?- Ak, jā! – Tev vārda nav! Es gribēju vaicāt, - no kuras...? - Ak, jā! – Tu mīti visās pasakās! (Pasaku mežs) *** Kas tā par ziņu, ko tu nesi? - Saule spīdēs vēl ilgi, sadegs tikai zeme! Neatteiktos no jaunā albuma. Tāpat kā no kādas dzīvās performances. |
Powered by Sviesta Ciba