ar manu psihoterapeitu nekad nav vienkārši. izrunājāmies par zaudējumiem, daudz runājām par traumējoši nelabo gadījumu ar veselības pārbaudi (ārsts - nacists, nosēdina puspliku (nu, labi, apenēs un krūšturī, kā tādu baltu, tuklu un bedrainu vistu uz laktas)), nolasa lekciju par to, ko savā stulbā godīgumā esi ierakstījis anketā (melojiet, dārgie cibiņi, arī ārstam. mans godīgums man maksāja pilno veselības apdrošināšanu un manai meitai manas nāves gadījumā pensiju, tiesa gan, ja es nomiršu tuvāko piecu gadu laikā), izmēra asinsspiedienu un brīnās, ka tas aiz pazemojuma uzlēcis gandrīz līdz griestiem. mērkaķis tāds. nu, un par to arī runājām, ilgi un dikti. ak es, psihoterapeitu maizīte. nabagu psihoterapeitu, kas visu (maksāšanu) atvieglo, tas gan.
ai, labi. īsāk sakot pēc noraudātas nakts es sapratu, ka laikam tomēr sēroju. mazliet par Zani, mazliet par sevi, nu, tā kaut kā. vismaz sēras būtu pietiekams aizbildinājums nogurumam. naktī nenāk miegs un dienā nogurums liec pie zemes.
Tags: depresija, skumjas, ēšanas traucējumi
priekš kam gan vajadzīga vingrošana, ja ir izdomātas savelkošās un uzturošās mazbiksītes? šādas, piemēram? 
tā varētu gan padomāt, bet skarbā patiesība ir tāda, ka tās apenes zem krūšturiem mēdz 1) rullēties uz leju un neglīti pasvītrot riepas paskatu vidukļa rajonā, 2) veidot izsprāgušas miesas rozīti tai vietā, kur krūštura saturošā lenta. īsāk sakot, daudzu mazu tauku rullīšu vietā ir viens, iespaidīgs, zem krūštura saturošās lentas vai kā nu to uz muguras knipsējamo detaļu sauc un 3) tajās ļoti svīst.
jā. tomēr reizēm, bet tikai reizēm tādas noder gan. jo līnija ir gludāka. tiesa, jebkuri kārotāji palīst zem brunčiem vai ielīst virsbiksēs ir jāmāk eleganti atšūdināt līdz brīdim, kamēr šo gabalu diskrēti nomaina pret kādu smalkāku un cakaināku. tiesa, maz ticams, ka attēlā redzamo veļas gabalu izdosies uzvilkt un novilkt diskrēti, bez visādiem izdvestiem trokšņiem tajā spīlējoties iekšā un plakšķinoties no tā ārā. jā.
Tags: drānas