es zinu, bet šajos saasinājuma brīžos tā neliekas. man liekas, ka manai mammai tik tiešām vienkārši nesanāca. man augot viņa mūsu lauku mājās izmitināja jaunās māmiņas no misijas "pakāpieni", laikam tā viņa centās vairot labo. šķiet, ka paliku fonā, jo man taču "viss ir, ko es čīkstu".

varbūt galvenā problēma bija tā, ka tiku izolēts no citiem savā, no skolas brīvajā laikā līdz pusaudža gadiem, nav bijusi pareiza "apbružāšanās".

kaut kā šis viss bija fonā, tagad, ļaujot vaļu, ir grūti, nav kur likties. bet nu rakstīšana biku palīdz, vismaz sistematizēti slikt visu vietās.

piekrītu par pārsteidzību, normālā prātā es neko tādu neapgalvotu. paldies

(Reply to this) (Parent)