man ir bijis tā, ka bijusī mīla atraksta pēc vairākiem gadiem, atvainojoties pat šo un to. es to uztvēru tā, ka viņam tas bija jānokrata no pleciem, savusplecus es tikai paraustīju. nu ļoti jauki, viņam palika vieglāk, man no tā nekas nemainījās un patiesībā, tas par ko viņš atvainojās man vairs nelikās svarīgi, pat brīnījos, ka tik ilgi par to domā, bet nekādi to nenosodīju, drīzāk pozitīvs gājiens. pateicos par atvainošanos, novēlēju veiksmi un laicīgi atvadījos, lai neiedomājas, ka būs kaut kas vairāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, man tikai gribas to darīt zināmu, bet arī negribu, lai viņa padomātu, ka man kāda apsēstība. ļoti grūti šo izdomāt pareizi

(Reply to this) (Parent)