Jan. 3rd, 2011 @ 02:04 pm (no subject)
Es negribu attiecības, kurās otrs bez manis nevar dzīvot. Es gribu, lai var un pat ļoti labi. Bet par spīti tam viņš tomēr GRIB būt kopā ar mani, jo ar mani viņam ir labāk, foršāk, vieglāk, interesantāk un laimīgāk. Es gribu attiecības, kas balstītas uz draudzību un sapratni. Kur mīlestība nozīmē ko citu nevis greizirdību, spēlītes par varu un savas taisnības pierādīšanu.
Nesen runāju ar savu brāli, kurš jau daudzus gadus ir precējies. Un viņš izteica tādu domu, ka viņa draugi lielākoties esot sadalījušies pa pāriem - bērnu, pieraduma, sadzīves u.t.t. dēļ - tādu iemeslu dēļ, kuriem ir visai attāls sakars ar mīlestību. Un ja pārus dalītu pēc tā, ko viņi mīl, tad šis sadalījums būtu pavisam savādāks.
Un tad es viņam ieteicos, ka man liekas, ka par spīti tam, ka es esmu viena, es droši vien dzīvoju krietni vien laimīgāk kā liela daļa pāru, kas ir kopā. Un viņš tieca, ka man varētu būt taisnība.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]mazeltov
Date: January 3rd, 2011 - 02:44 pm
(Permanent Link)
Pieradums gan nav nekas slikts. Jo vai ir iespējams nez cik gadus (10, 20 un vairāk) nodzīvot kaut kādā megahaipā vienam par otru? Pieradums, man šķiet, ir stabilitāte, pieradums pie tā, ka blakus ir tas cilvēks, kuru mīli, ar kuru ir labi un ērti un tas jau ir ok.
From:[info]remii
Date: January 3rd, 2011 - 03:03 pm
(Permanent Link)
Jā, tādā izpratnē tas nav nekas slikts, es vairāk biju domājusi par to pieraduma veidu, kad pāris viens pret otru izturas slikti, bet ir pie tā tik pieraduši, ka tādā garā turpina.
[User Picture Icon]
From:[info]mazeltov
Date: January 3rd, 2011 - 03:06 pm
(Permanent Link)
Šitas pēdējais gadījums laikam ir tik izplatīts tāpēc, ka cilvēkiem baigi patīk ciest (pati esmu šito piekopusi).
From:[info]remii
Date: January 3rd, 2011 - 04:07 pm
(Permanent Link)
Jā, jā, es šo arī esmu ievērojusi - jo tad ir kāds, ko vainot pie savām neveiksmēm - sak, ja ne viņš - tad gan es dzīvotu...