| Jan. 3rd, 2011 @ 02:04 pm (no subject) |
|---|
Es negribu attiecības, kurās otrs bez manis nevar dzīvot. Es gribu, lai var un pat ļoti labi. Bet par spīti tam viņš tomēr GRIB būt kopā ar mani, jo ar mani viņam ir labāk, foršāk, vieglāk, interesantāk un laimīgāk. Es gribu attiecības, kas balstītas uz draudzību un sapratni. Kur mīlestība nozīmē ko citu nevis greizirdību, spēlītes par varu un savas taisnības pierādīšanu.
Nesen runāju ar savu brāli, kurš jau daudzus gadus ir precējies. Un viņš izteica tādu domu, ka viņa draugi lielākoties esot sadalījušies pa pāriem - bērnu, pieraduma, sadzīves u.t.t. dēļ - tādu iemeslu dēļ, kuriem ir visai attāls sakars ar mīlestību. Un ja pārus dalītu pēc tā, ko viņi mīl, tad šis sadalījums būtu pavisam savādāks.
Un tad es viņam ieteicos, ka man liekas, ka par spīti tam, ka es esmu viena, es droši vien dzīvoju krietni vien laimīgāk kā liela daļa pāru, kas ir kopā. Un viņš tieca, ka man varētu būt taisnība. |
