Pirms kāda laika satiku savu senn neredzēto brālēnu - maza auguma, lokainiem pagariem matiem, zaļām acīm, skaistu smaidu,reperīša stilu un ar savu rozīnīti! Vilcienā apmainijāmies ar telefona nr. un sarunājām to, ka varētu kaut kad tikties. Tikāmies vairākas reizes, pēc manām lekcijām. Vēlāk jau biežāk, pat izbrīvēju dienas, lai varētu jauki pavadīt kopā laiku. Smējāmies, runājām par NEKO,klausijāmies mūziku, ķērām viens otru,ārdijāmies, apsaukājāmies, un bija tik labi...!Pat tad, kad netikāmies, daudz sarakstijāmies!
Vēlāk jau aizgāju ciemos uz darbu, kur viņš tādā mazā mājiņā arī dzīvo.
Abi sapratām, ka kautkas tomēr nav īsti labi,,,
Pēc vienas tikšanās bija atzīšanās, ka vēlētos mani noskūpstīt, bet to viņš nepateica tik viegli...un arī es atzinos...
Bet tad kad tikāmies un atradāmies viens otram tuvu, klusējām, skatījāmies viens uz otru kā sastinguši, bet nevarējām spert šo soli.
Bet tad kad tas notika un arī visas pārējās reizes - tas bija kautkas skaists un neaprakstām, katru reizi aizrāvās elpa un bija sajūta ka viss apstājas un apklust...esam tikai mēs.
No viņa (sava brālēna) saņēmu skaistākās dāvanas kādas jebkad kāds ir dāvinājis,,,no viņa - skaistākos vārdus kādus nekad neviens nav teicis..
Sapratu, ka vienīgais vīrietis kuru esmu mīlējusi un iekārojusi ir MANS BRĀLĒNS!!!!
Lai kā es gribētu es nevaru atbrīvoties no atmiņām.
Bieži domāju vai būtu bijis labāk, ja nekas tāds starp mums nebūtu,,,un es neiepazītu vārdu mīlestība un patiesums vai labāk,tā kā ir,,,
Bet laikam jau labi, ka pateicoties viņam es zinu kas tas ir un ko es vēlos!!!
Tik daudzas lietas atgādina par viņu,,,
dziesmas, dāvanas, vilciena pietura, rīgas centrs, čaļi kas braukā ar bmx...nojūgties var...
Trakākais, ka manī ir tik daudz, bet pat pusi vai daļu nemāku uzrakstīt...

hm, pat nezinu ar ko lai sāk...
Pēdējā laikā Jūtos īpaši dranķīgi...kā no lidmažīnas izmesta!
first - nav darba, nau naudas bet IR parādi (jipī,,fuc*)pilnas malas un tajā visā slīgstu arvien dziļāk un dziļāk. Ja nedzīvotu pie vecākiem un nebūtu zem īsa pavada kaut kā jau dzīvotu, kā mācētu...bet tā nekas cits neatliek kā dzīvot pēc viņu pravilām un būt paklausīgam meitietim!
Skolā arī neiet, paliku uz otru gadu, pluss parādi gan finansiālie gan mācību...
Trakākais, ka vienmēr esmu domājusi, ka esmu beibe kurai viss vienmēr būs čikiniekā, bet laikam jau vajadzēja šo aplauzienu, lai nolaistos no iedomātiem augstumiem.

Un vispār, manī pazuda tas dzīvelīgais un trakais radijums, kad bija uzmanības centrā un jebkurā telpā ienesa savu dzirkstelīti, man ļoti pietrūkst sevis!

Current Mood: sad

Current Music: Jordin Sparks - freeze

...Starp debesīm un elli...

 Kā var atrast un pazaudēt

 Kā var mīlēt un nicināt

 Kā var lidot un nosisties

 Kā var just un aizmirsties?

 Es atradu un pazaudēju

 Es mīlēju un mīlu

 Es lidoju un nositos

 Es jutu un Jūtu...

 Mans jautājums būtu: "Kā var nemīlēt un nejust" ?

 To visu es lūgtu Dievam debesīs vai velnam sev blakus,

 zelta zivtiņai jūrā vai džinam no lampa!

 Lai cik banāli tas būtu, vienu atbildi gūtu: "ja sirds ko jūt - tā tam būs būt..."

 Tās ir manas sapņu debesis - mīlēt...

 un mana elle- dēļ tās ciest...