rekse:

Reizēm domāju, kas manī ir tāds, kas citus pievelk?!
Tie pat nav čalīši, tie ir cilvēki, kuriem eju garām, kas vienkārši grib aprunāties, bet ne jau par tiem ir stāsts...stāsts par čalīšiem.
Ir viens tāds kadrs - XL7. kuru pazīstu jau septīto gadu un kurš visu šo laiku mani APLIDOJA un ar katru reizi viņa slimīgā apmātība pret mani bija aizvien trakāka.
Tad viņš atzinās mīlestībā..
visu šo laiku viņu atšuvu,visādi teicu, lai atšujās, ka tā ir tikai viņa iedoma, ka esam radīti viens otram u.t.t! Njā un viņā ir tik daudz lietas, kuras es vienkārši neciešu. Kā piemēram ēdot čāpstina, maizi neliek uz šķīvīša, apčurā podu un nenoslauka, smejās dīvaini un bieži, skatās tizlas filmas- fantastika un komēdijas,kuras noskatoties man pat lūpu kaktiņš nepaceļas, kad tiekamies visu laiku lien skūpstīties tā,ka var aizrīties!
Viņš grib draudzēties, precēties, bērnus, ģimeni, bet es nevēlos būt piesieta (būt ar kādu - tā - pa īstam)
Reizēm liekas, ka esmu kā vairums vīrieši! (domāšanas ziņā)
Pēdējā laikā mēs bieži tiekamies un lielāko kopā pavadīto laiku viņš man uzmācas, savā ziņā man tas patīk, nu tas ka mēs uzvedamies tā brīvi un jokojam par perversām lietām un darbībām,,,dejojam tā itkā tulīt leksim viens otram virsū...rēcīgi...jo to, ka viņš var būt ārī tāds es pat nevarēju iedomāties.
Sāku uz viņu skatīties savādāk,,,un man tas nemaz nepatīk, jo tas tā nevar būt, ka man iepatīkās XL7,,,tāds nūģīgais puika, kas tik ilgi skrējis man pakaļ, kas sapņojis par duci bērnu, mājiņu ar baltu žogu,,,un ar visiem briesmīgiem viņu raksturojošiem momentiem....pfff CAMON....tas ir frīcīgi...
Ja viņš tomēr kaut ko panāks...brrr,,
Ā,,un jāpiezīmē, ka viņš ir greizsirdīgs un ar to viņa mērķis attālinās...
Viņš no manis baidās, jo es esmu tempermentīgas dabas, ātri un asi reaģēju un ārdos, bet viņš kā tāds kucēns....
Visā šajā lielākā kļūda ir tā, ka sāku ar viņu biežāk kontaktēties un aizbraucu ciemos pie viņa uz mājām un tuvāk iepazinos ar vecākiem, kuri JAU ir sasapņojušies!
Viss ir daudz trakāk bijis kā rakstu...