"Nav nekā trakāka par hiperaktīvu sievieti," man vakar paziņoja kāds izskatīgs džeks. "Bet no tik daudziem puišiem es esmu dzirdējusi tekstus par to, ka viņiem patīkot tieši tās aktīvās - meitenes, kas ir pozitīvā ziņā pat mazliet trakas un neprātīgas: vienmēr gatavas galvu reibinošu ideju realizācijai...," es mēģināju iebilst. "Jā - aktīvas, bet ne hiperaktīvas!" džeks palika pie sava un es smagi nopūtos. Mani nezin kādēļ nepamet doma, ka diemžēl es esmu viena no šīm hiperaktīvajām. Un vēl man liekas, ka mana ikdiena un arī daudzu citu dzīves nebūtu ne uz pusi tik interesanta, ja to ik pa brīdim nesagriestu kājām gaisā tās vai citas Reilijas izdarības. Nu, nav Reilija nelīdzsvarota histēriķe! Taču - labi jau labi, manu līdzcilvēku un visas dzimtenes labā es šodien jau atkal atveru abonamentu vienā no viskrutākajiem Rīgas sporta klubiem. Cerams, ka aktīvi sportojot, man savu 'hiper' veiksmīgi izdosies nodabūt no sevis nost :)