Viņa vienvakar vēroja, kā divdesmit četrus gadus veci jaunieši tē vē nopietni stāsta, ka esot jāgaida Īstais. Ka Īstais atnākšot. Ka viņi gaidot - gan meitenes, gan puiši. Simpātiski jaunieši. Gaida Īsto. Gadiem ilgi.

Viņas seju rotāja smaids. Noklusēts jautājums - ja visi gaidīs, kas būs tie, kuri ies? Kas atnāks? Kas piekluvēs kādā dienā pie durvīm tiem, kuri gaida? Lai pateiktu: "Esmu Tavs Īstais!"? Lai saņemtu atteikumu. Vai 'jā' vārdu.

Viņa pēdējā laikā ir tā, kas iet. Iet pie tiem, kas gaida. Un apjauš, ka ne jau Viņu. Vieglāk laikam ir gaidīt. Gaidīt un tad, kad atnāk, otra priekšā skaļi aizcirst durvis. Ziniet, otram nav jābūt Īstajam. Lai sāpētu. Iešana.