Ieraksti
[viskas]
[viskas]
Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).
Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.
In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.
Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.
It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.
Unkle
the futility of prediction in life
Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes.
Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"?
Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām.
Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados.
Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme.
Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.
[viskas]
Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.
[viskas]
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...
Disclosure 2026
[viskas]
Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments.
av
"Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans Saeimā ievilka savus dēlus – Ričardu un Kristapu. Pēc tam pašvaldību vēlēšanās, sekojot partijas labākajām tradīcijām, viņi Rīgas domē ievilka citus savus dēlus – Edvardu Šleseru un Kasparu Krištopanu. Tuvojas kārtējās vēlēšanas, bet neesmu īsti drošs, vai viņiem ir vēl kādi rezerves dēli, kurus varētu padarīt par politiķiem šoreiz.
Kamēr Vilis Krištopans strādā Eiropas Parlamentā un nepārtraukti stāsta, cik Eiropā viss ir slikti, Kristaps strādā Saeimā un stāsta, cik Latvijā viss ir slikti un pēdējo sešpadsmit gadu laikā palicis arvien sliktāk.
Pirms iesaistīšanās politikā Kristaps darbojies uzņēmējdarbībā, bet 2021. gadā piedzīvojis privātpersonas maksātnespēju. Tobrīd viņa parādsaistības pārsniegušas 1,2 miljonus eiro. Pirms ievēlēšanas Saeimā uzrādījis parādsaistības vairāk nekā 900 000 eiro apmērā. Krištopans raidījumā atklāj, ka parāds izveidojies 2009. gadā. Citiem vārdiem – Šlesera “gāzi grīdā” laikā. Tieši pirms laika, kad “Jaunā Vienotība” sāka sačakarēt valsti. Šobrīd Kristaps darbojas finanšu komisijā. Nē, nu – arī draņķīga pieredze ir pieredze.
LPV ir konservatīva partija. Kā galveno konservatīvisma pamatu Krištopans, kurš šobrīd dzīvo kopā ar savu trešo sievu, norāda ģimenes vērtības. Pēc norādes, ka sievu mainīšana taču it kā nav kristīgā vērtība, Kristaps atbild: “Tas jau nenozīmē, ka es neiestājos par to.” Respektīvi – viņš ļoti vēlētos un par to iestājas, bet pašam neizdodas."
Leap of faith
Ko es vēlētos, lai civilizācija saprot par šo atnākušo tumsas laikmetu- ka tas automātiski nenozīmē ļaunuma triumfu, morāles roku absolūto nolaišanos un padošanos tumsai.
Es šo jauno ēru tveru arī no pozitīva skatu punkta- šis ir individualizācijas laikmets kā pretstats kolektivizācijai. Mērķis ir nomainīt OGLEKĻA dievu pret SILIKONA dievu. Taču vispirms cilvēcei jāpieredz mentāla transcendence. Un tā sākas katra indivīda apziņā. Jo apzinātāks indivīds ir (no skatu punkta “atvērtāks, ar mazāk kognitīvi-biheivjorāliem aizspriedumam, minimāli pakļauts sabiedrības un vienaudžu ietekmei, jo katrs indivīds vēl izteiktāk atradīsies savā mazajā info burbulī. Sevišķi, ja sistēmas, kas mums būtu atkal jādekonstruē gan jēdzieniski, gan fiziski - ar molotova kokteiļiem vienā un noasinātiem šķēpiem otrā.
Katra individualitāti alkstoša cilvēka pienākums šajā ērā balstīts uz viņu ieguldījumu savā garīgumā. Prāta un domas kultūrā.
Vien iemācoties pareizi spriest, cilvēks var sev viegli dekonstruēt šo realitātes pieredzes nomaiņu. Un paņemt sev no tā visa, ko vajag.
Tāpēc jau ir tas teiciens - SURF THE KALI JUGA. Tas nav skumju, kontenplācijas, nostaļģijas laikmets. Bet gan lēciens nezināmajā. A leap of faith, If you will.
dp
"ASV Prezidenta rīkojums Nr. 14263, atjaunināts uz Nr. 14249, tika parakstīts 2026. gada maijā. Ar nosaukumu "Medicīnisko inovāciju atjaunošana, izmantojot patentu pārredzamību", tas netika paziņots nevienā preses konferencē. Tas netika atspoguļots vakara ziņās. Tas tika augšupielādēts Federālajā reģistrā piektdienas vakarā plkst.23:47.
Rīkojums uzdod ASV Patentu un preču zīmju birojam (USPTO) atbrīvot visus patentus, kas pašlaik ir slēpti slepenības rīkojumu dēļ, kas saistīti ar cilvēku veselību, bioelektrisko medicīnu un uz frekvencēm balstītām terapijas ierīcēm.
Kopējais skarto patentu skaits ir 6321."
/un tas ir tikai piliens jūrā no seifos un zem slepenības zīmoga noslēptā.
[viskas]
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.
[viskas]
https://www.youtube.com/watch?v=pr3x7tS
[viskas]
Compartmentalize
[viskas]
[viskas]
Jūsuprāt, kāds varētu būt efektīvākais risinājums šīs valsts ilgtspējai cilvēkresursu jomā?
Baumo, ka Dienvidos un Orientā bērni tiek ražoti kā tādā Ķīniešu šķiltavu rūpnīcā. Varbūt mēs varētu izgudrot tādu dronus un robotus, kas varētu strādāt mūsu vietā? Vai iekarot Dienvidus un Orientu, vai vismaz kādu mazu salu, pakļaut tās pamatiedzīvotājus permanentai bondāžai mūsu elles ekonomikas mašinērijā?
