Why are my genetics such a bitch?

Pirmdienas, 1020.gada 11. janvāra svarīgākie komponenti:
a) viens līdz riebumam pārguris jenots
b) karbonskābju prezentācija bez fona, jo OpenOffice Impress ir lops
c) rīsu graužamie ar karameļu/aveņu garšu, atzīti par pat ļoti graužamiem
d) Murakami "Dance Dance Dance"
e) slidenas ielas
f) viens pretīgs, ārā jūkošs krēsls
g) aiz zobiem drošības labad ielīmēta mēle
h) paziņojums, ka jenots ir sācis sirmot, kas noveda jenotu "emmm...huh?" stāvoklī
i) nekāda vēlme skatīties kaut vienu no tām entajām filmām, kas piedrazo cieto
j) ļoti bīstama, bet kārdinoša doma visam uzspļaut un taisīt kārtējo maratonu
k) vēlme iebrist urbanrivals un atkal paspēlēt
l) puse neta jau uzrakta, bet The Big Bang Theory 12. sērija vēl nekur nav


Ķoptvaimicīt, tas j. punkts izskatās tik kārdinošs......kā marshmellows...kā AAR solists...fui, slikts jenots.


Vēl aizvien topā ir Fiction (Dreams in Digital) .

edit.
m) divas garas, riebīga paskata švīkas uz nelaimīgā, augstākminētā jenota zoda - radās, nejauši ieskrāpējot sev ar nagiem

Pilnīgi bezjēdzīgs ieraksts bet tomēr, lai es pēc gadiem, kad internets jau vilks savu pēdējo, trīcelīgo klibsuņa elpu, varētu ielogoties un ielolot pati par sevi (lai gan - it kā es to jau nedarītu visu laiku) - kā nākas, ka skan jau septītā dziesma es ne velna nespēju atcerēties, ka kaut kad būtu klausījusies? Curse The Random. Pshaa.

Pirms kādas pusstundas ievilkos mājās un attupos uz datorkrēsla. Ak, mīļo Internet, kā man tevis pietrūka... Khem, khem.

Kopumā es tomēr kārtīgi atpūtos no ierastās, kretīniski drudžainās dzīves - es varēju slaistīties, skatīties tv (nu tas nekas, ka bija tikai četri kanāli), nekas nebija jātīra, bet, pats galvenais - man beidzot bija laiks lasīt grāmatas un patrenēties spēlēt.

Un es lasu pārāk daudz Palanjuka, jo pēdējā laikā manas domas atduras pie diviem mazliet pat banāliem tematiem - nāves nozīmības un sabiedrības neizmērojamā pretīguma izpausmēm. Rant ir vienos pasvītrojumos un komentāros, Dorians Grejs arī.
Un man ir šaušalīgi iepaticies rakstīt ar zīmuli.


Side note. Gatavojoties eksāmenam, piespiedu sevi izlasīt Agro rūsu. Tas bija vienkārši briesmīgi.

Pēc diviem pa virtuvi izšķaidītiem valriekstiem kaut kā uzķēru pareizo tehniku riekstu atlaušanai ar ķiploku spiedi. Yay me.

Saint Sex-Free laikam ir sācis/kusi stalkerēt mani. Vai arī man vienkārši ir šaušalīga paranoja un tā laime iekulties dīvainās sakritībās.

Aknas, aizkuņģa dziedzeris un eju gulēt.

Mans iekšējais gīks aiz laimes slauka asariņas halāta piedurknē.

The Big Bang Theory - sarkasms, antisociāli cilvēki, komiksi, videospēles, Frodo, sci-fi, pop culture references... Kas vēl varētu mani tā uzjautrināt.

Daam, vēl sešas episodes un man vairs nav ko skatīties. Tas nav labi.

Otro reizi mūžā noskatījos no sākuma līdz galam Tracey Fragments. Un atkal iekšā tā dīvainā, neaprakstāmi riebīga sajūta.

Horses, horses, horses, horses...

Klausos kārtējo drausmo elektroniku, tempju tēju un cenšos ko saprast no ķīmijas. Šobrīd, bez rezultātiem.

I'm so in love with myself that every time I look into someone's eyes, I see only my reflection.

Šodienas mīļmīļmīļdziesma viennozīmīgi ir Speak in Tongues.

Par brīnumu sev un citiem, mēs šodien uzrakstījām veselu ainu :D Tas ir daudz labāk nekā nekas.

Paēdīšu vakariņas un iešu izrubīties. Man pietiek.

Don't let them have their way
Don't let them have their way
You're beautiful and so blasé
So please don't let them have their way
Don't fall back into the decay
There is no law we must obey
So please don't let them have their way
And don't give in to yesterday

We can build a new tomorrow, today
Pilnīgi asariņa notecēja.

Pagājušais koncerts bija jauks tādēļ, ka es pirmo reizi dzīvē redzēju Placebo uz skatuves.
Šis bija miljards reizes labāks.

Iesildītāji - Expatriate spēja iekustināt publiku, kas aizrautīgi lēkāja un priecājās.
Bet paši Placebo - TĀDAS emocijas sen nebiju izjutusi. Tiešam varēja redzēt, ka mākslinieki cenšas no visas sirds un pūlis to sajuta - lēkāšana, spiegšana, līdzi dziedāšana... Mentāls orgasms x1000000 Piekāst tos, kas saka, ka jaunās dziesmas ir garām - tās redzot dzīvajā, gribas tas klausīties atkal un atkal.
Pat nejutu, cik ātri pagāja laiks. Un es apraudājos pie "Special Needs" - tā ir un būs mana visvismīļākā dziesma.
Heh, ja pagājšreiz bija čalis ar Pixies krekliņu, tad šoreiz bija čalis ar Placebo krekliņu, kurš tiešam laikam zināja gandrīz visus vārdus.

Mīnuspunkti? Tie garie kretīni, kas nostājās pašā priekšā - ja tu esi mazliet vairāk kā pusmetru gara, tas nav īpaši pateicīgi redzēšanai. Laikam tāpēc pusi koncerta nostāvēju uz pirkstgaliem un biju pateicīga tam, ka sākās tautas šūpošanās, kuras rezultātā es biju tieši vidū, aptuveni kādā ceturtajā rindā.

Daam, tie kas nebija, tiešām daudz palaida garām.

Apzināti novilku ierakstu rakstīšanu, jo...
Pēc pusstundas (īstenība pēc 14.5 stundām) Jenots kļūst pilngadīgs.

Pašai vairs to kaut kā negribās.

And I want him! And I wantwantwantwant HIM!!! XD

You wake up in the morning, your paint's peeling, your curtains are gone, and the water is boiling. Which problem do you deal with first? None of them! The building's on fire!

Es, protams, par to šaubos, bet varbūt man IR kaut kāda zaraza, ja jau, spriežot pēc cibas, neesmu vienīgais, apslimušais halovīna pasākuma apmeklētājs.

Un man praktiski nav balss.

Īss apkopojums:
* pirmā skolas diena pēc brīvdienām bija daļēji normāla, sāku klepot
* otrās dienas rīts pienāca ar klepu, temperatūru, iesnām un spaiņgalvas sindromu
* pēdējo 72 stundu laikā esmu redzējusi neveselīgi daudz Hausa
* iedvesmas rakstīt NAV
* iedvesmas klausīties mūziku NAV
* dabūju biļeti uz Rammstein
* vēl astoņas dienas
* mani mulsina man zināmie cilvēki
* man gribas kārtējo no viņiem

Going to sleep now. Apčī.

Tikko stāvēju uz lodžijas - debesis pilnīgi skaidras, tāds skaists, bats mēness, fonā šībrīža mīļdziesma "Maybe Someday" un tad es sapratu...

Dzīve ir skaista un ir jābeidz krāt cilvēki kā aizvēsturiskas apsveikuma kartiņas, ir tomēr jāpalaiž. Un tad var dzīvot pa īstam. Lai viņi paliek tikai atmiņas.

Ir jādzīvo. Un tagad.

No, I won't do it again
I don't want to pretend
If it can't be like before
I've got to let it end
I don't want what I want
I've had a change of head
But maybe someday
Yeah, maybe someday

I've got to let it go
And leave it gone
Just walk away
Stop it going on
Get too scared to jump
If I wait too long
But maybe someday, yeah
[...]
If I could do it again
Maybe just once more
Think I could make it work
Like I did before
If I could try it out
If I could just be sure
Then maybe someday is the last time
Yeah, maybe someday is the end
Or maybe someday is when it all stops
Or maybe someday always comes again...
http://www.youtube.com/watch?v=xT6AblX0WcE

Dziļdomīgi sēžu, klausos Toriju un Doktoru Stīlu un mēģinu sagremot kārtējos sviestus, ko es tikko par sevi uzzināju.

Uz kursiem biju, un, kontriķi rakstot, sapratu, ka ar mani ir galīgi pēcpusē, jo man likās, ka es nesapratu NEKO. Vismaz bija vērts uzzināt, ko es nezinu.

Jaunie zābaki ir jāienēsā, bet tā tiem nav ne vainas.

Izskatās, ka sestdien braucam uz TNBC pārtiju. Īstenībā gribās pat ļoti.


I guess I'm pulling an all-nighter because I have "inspireišan" XD

Mana prātā robeža starp "gribu" un "varu" ir uzvilta ar izžuvušu flomāsteru. Kāda nelaime.

Stulbais Ticketpro ir baigais draņķis, tādēļ es labāk pirmdien atprasīšos no anglenes sākuma un aizjozīšu uz Ģildi.

Pēc mazliet vairāk kā stundas jābrauc. Yay me XD

Nesen pārbraucu mājās un tikko iesaitējos jaunajos zābakos. Skats jau labs, tikai tagad es no rītiem netikšu cauri ar divdesmit minūtēm XD

Un man patīk Ļeņingradas kovboji ^^

Teksta fails ar šādu nosaukumu jau vairāk kā pusgadu mētājas fanfiku mapītē.
Slinkums izdzēst. Un uzrakstītais arī atbilst taisnībai.


Lai nu kā, Jenots pārāk bieži par sevi runā trešajā personā. Personības dalīšanās - šaubos. Vienkārši jukšana prātā - bet ko tas vispār nozīmē?

Atgriežos pie Looney Tunes spēlēšanas - tā kā abas Segas neiet, jāspēlē vien internetā.

Lietoju ievārījumu ar plombīrsaldējumu, tēju un mācos ķīmiju. Ja godīgi, tas pēdējais man nepavisam neiet pie sirds. Ne šodien.

Atkal aizgāju pēc grāmatām un atkal nopirku trīs XD Un vakar "V&R" dabūju "Skandāla piezīmes".

Rīt atkal jāceļas un pēc kursiem jābrauc māja tīrīt.

Un šodien tik skan Bovijs un Suede. Kkāds randomīgais tas noskaņojums.

*Firefox gribēja "sodien" izlabot par "kodien" - tā ir zīme no augšas, vai kā?*

Padzeršu tējiņu, pačakarēšos ar Velvet Underground diskogrāfiju un iešu čučēt, jo rīt taču ir ceturtdiena.

Man sāk izstrādāties hroniska alerģija pret vārdu "rūķis". Seriously

Šodienu neskaitot, vēl 21 diena. Whoohoohoo.

Auf dem Lande, auf dem Meer
Lauert das Verderben
Die Kreatur muss sterben!
Sterben!
Rammstein - Waidmanns Heil



Garastāvoklis vēl aizvien slikts, skola līdz kaklam un dzīvē arī nekas nenotiek.
A hard case of PMS.

Gribu tēju. Un es vakar nopirku biļeti, tā kā 17.11. es viņus atkal redzēšu :D