Dziļdomīgas pārdomas. Bet varbūt tomēr arī nē.
Pirms kādas pusstundas ievilkos mājās un attupos uz datorkrēsla. Ak, mīļo Internet, kā man tevis pietrūka... Khem, khem.
Kopumā es tomēr kārtīgi atpūtos no ierastās, kretīniski drudžainās dzīves - es varēju slaistīties, skatīties tv (nu tas nekas, ka bija tikai četri kanāli), nekas nebija jātīra, bet, pats galvenais - man beidzot bija laiks lasīt grāmatas un patrenēties spēlēt.
Un es lasu pārāk daudz Palanjuka, jo pēdējā laikā manas domas atduras pie diviem mazliet pat banāliem tematiem - nāves nozīmības un sabiedrības neizmērojamā pretīguma izpausmēm. Rant ir vienos pasvītrojumos un komentāros, Dorians Grejs arī.
Un man ir šaušalīgi iepaticies rakstīt ar zīmuli.
Side note. Gatavojoties eksāmenam, piespiedu sevi izlasīt Agro rūsu. Tas bija vienkārši briesmīgi.
Kopumā es tomēr kārtīgi atpūtos no ierastās, kretīniski drudžainās dzīves - es varēju slaistīties, skatīties tv (nu tas nekas, ka bija tikai četri kanāli), nekas nebija jātīra, bet, pats galvenais - man beidzot bija laiks lasīt grāmatas un patrenēties spēlēt.
Un es lasu pārāk daudz Palanjuka, jo pēdējā laikā manas domas atduras pie diviem mazliet pat banāliem tematiem - nāves nozīmības un sabiedrības neizmērojamā pretīguma izpausmēm. Rant ir vienos pasvītrojumos un komentāros, Dorians Grejs arī.
Un man ir šaušalīgi iepaticies rakstīt ar zīmuli.
Side note. Gatavojoties eksāmenam, piespiedu sevi izlasīt Agro rūsu. Tas bija vienkārši briesmīgi.