Why are my genetics such a bitch?

Cilvēki ir pārāk dīvaini. Dažreiz.

Jauna ideja neuzrakstītajam stāstam. Izskatās, ka tas taps tuvākajās dienās. Kārtējā "obsession/cruel/torturing/you won't get what you crave" ideja.
Dažreiz es pati sevi pārsteidzu. Bet tikai laiku pa laikam.

Jenots jūtas kā sprāgonis - kā no rīta 7.30 sāku ar bioloģiju, ta 20.00 beidzu ar četrstundīgu ķīmiju.
Un tā tagad astoņus mēnešus. Jo es GRIBU būt ārsts un man sāk palikt vienalga, kas ir jāziedo.
Izklaidēties paspēšu vienmēr.

Side note: TWCA atkal atgriežas tapšanas procesā.

Aiz laimes pilnīgi trīc sirsniņa - ārā ceļās vētra un man, kā jau rudens tumšā laika bērnam, tas liek sajusties kā paradīzē. Vēl mazliet, un es varētu sakt rakstīt. Jo man jau ir ideja, par ko ^^

Citādi - biju Siguldā. Viņai nav ne vainas. Un tā katapulta bija vienkārši awesome - tas čalis, kurš čakarējas ap tām siksnām tā atgādināja Dean Winchester XD Un tas brīdis, kad tu vienkārši uzlido gaisā, paskaties uz leju un iedomājies akdievscikaugstubļinmantačuirbailnoaugstumaomgeslaikamkrītugeronimoooo un tikai tad, kad es biju uz zemes, es iedomājos, ka tā varētu justies tie multeņu varoņi, kas sāk staigāt pa gaisu un tad pamana, ka zem viņu kājām nav pamata ^^

Jauka diena. Un tagad velku "True Blood", jo A. mani tā sakārdināja.

Es jau zināju, ka tad, kad tēvs izmanto manu pasē ierakstīto vārdu (no kura es pārsvarā izvairos kā velns no krusta), nekas labs nebūs gaidāms.

Sestdien jābrauc tikties ar to viņa sievieti un viņas zēniem (es tā vismaz sapratu). Ja būs jādodas uz akvaparku, tas radīs problēmas - a) matu krāsa b) neesmu sevišķā sajūsmā par savu ķermeņa daļu izrādīšanu c) tā ir sestdiena un man būs mazāk laika, lai iztērētu šo dienu ierastajā veidā (doing basically nothing, but doing it with people I know and like).

Un es neteikšu, ka mani tas viss diži interesē.

Ja man vēl kāds mēģinās pierādīt, ka debesis ir zaļas un putni lido atmuguriski, es sākšu ārdīties.

He doesn't like me. And he definetly DIDN'T FLIRT with ME! Sheesh.

Šodien puika svin dzimšanas dienu, gribu sākt svinēt jau tagad.

No rīta pamodos, ieskatījos spogulī - savu matu krāsu tomēr nebiju nosapņojusi.

Un, izrādās, ka izejot āra, es nebiju izslēgusi mūziku. Nice. Not.



Man ir iepaticies Tool. Un Transister.

Savā nodabā klausos mūziku.
Mati ir violetsarkani un izskatās ģeniāli dīvani.
Gribu rītdienu.
Off to la-la-land.

Jenots māk cept kartupeļu pankūkas. Un ar to es sevi arī apsveicu.

Divas dienas pagājušas, vēl trīs priekšā.

Stulbais Valmonts atkal vazājās apkārt. Bleh. It kā jau man citu ķibeļu nepietiktu.

Ofišalī sik.
Aizpampušas acis, iekaisis kakls, 37,2-37,5 temperatūra, drausmīgas iesnas, klepus un bonusā sāpoša mugura. Man veicas. NTS.

Atgriežos pie tējas un kabatslakatiņiem.

Valmonts vai nu basto vai arī ir slims. Kā parējie 98% man zināmo jauniešu.

Ak jel, kur es biju agrāk un neatradu Violet UK mūziku? Vienkārši kūstu no laimes :D

Ha, I'm turning into a creepy stalker. AGAIN XD Jo šodien sanācās nejauši nostalkerēt Golden Dude (vienu reizi) un Hare (divas reizes).

I really do need to get a life.

Pie ārsta biju, roku zilu un sāpīgu dabūju, rentgenu uztaisīja, kursos pieteicos, R. angļu valodas mājasdarbu izpildīju aiz garlaicības, tagad viss kapitāli ZB.

Neko negribu. it sevišķi rīt mācīties.

Ja es sakšu vazaāies apkārt ar komjaunieša nozīmīti, visi domās, ka es esmu nenormāla vai vienkārši dīvaina?

Vismuļķīgākais stundu saraksts ever - katru dienu sēdi līdz dienas beigām, mājās esi labi ap pieciem, bet celies vienalga no rīta tik agri, ka jāvelkas uz autobusu zombijstāvoklī.

Ak, ko gan cilvēki ir gatavi ziedot izglītības vārdā.
Svjo, jāpaēd un jāiet mācīties ķīmija. Un vēl mūzika jāsaliek.

If dying wouldn't be so hard, I'd quit living.

22 Jrock plakāti - šodien papildināju kolekciju ar girugamesh plakātu. Tagad sēžu pusiztīrītajā istaba un priecājos :D Kaut gan drīz uz sienām beigsies brīvas vietas (kaut gan drīzumā kolekcijai pievienosies vēl šis tas) un tad gan nebūs patīkami.

Nevaru sagaidīt piektdienu, tā gribas tikt prom un izmēģināt ko jaunu. Un ārdīties līdz rītausmai :)


Beidzot noskaidrojās. Labāk uzmanīties, citādi vēl notiks kas nepatīkams un man pazudīs viss labais garastāvoklis.

Es daru neko. Lai cik tas truli un nepareizi ar neizklausītos.

Pēdējā laikā slinkums kaut ko darīt. Bet dzīvokli kādam ir jākrāmē, trauki kādam ir jāmazgā un kādam idiotam tomēr ir līdz piektdienai jāsameklē telts.

Piektdien atkal redzēju tuvāk nekā būtu vēlams Valmontu. Pēdējā laikā visu laiku sanāk saskrieties. Diži sajūsmā par to neesmu. Jo, galu galā, viņš ir tikai neliela pagātnes daļa. Un man ir slikta atmiņa. Kas laukā no acīm, ārā no sirds, well, at least I hope so.


Tik daudz jaunas mūzikas, tik maz laika... *sigh*

Sugar pain... please sweet sugar pain
More than just loving you, I want to feel you in a way that shreds my reason.

Vakardienas(aizvakardienas) "zbvissjau" un šodienas(vakardienas) superiedvesmas rezultātā tapa divas gandrīz pabeigtas Dead skices + WCA un HPA postkautkas-i. Jūtos apmierināta ar sevi.
Šodien(vakar) jau otro gadu izpildīju tradīciju to kretīnu neapsveikt. Nevajag arī.
Emm...vakar(aizvakar) biju uz HP6 - varēja būt labāk, bet man vajadzēja arī siekalspainīti, so skatāmi bija. And...Frank Dillane is SO Leon Kremen! If WCA and HPA ever gets to the screens he'll so be in it XD Obsessed much?

50 Gb. 75% no visa ir kaut reizi noklausīts. (sun)

Kārtējo reizi pārlasīju vecos darbus. Kāda nostaļģija.


I’d like to know a way
A way to make everything as it was on past days
I’m tired of changes, tired on consequences
It takes so much to not to break down like rotten fences

Crumpled sheets of paper tossed around me
I tried to write a letter to you
I failed to call you, you see
I won’t finish this crap, too

So I pretend that everythings peachy, downway fine
While crossed fingers behind my back means lies
Being next to you sends chills down my spine
If love’s a game, she’s the cheater in my eyes

Green envy is eating me like a cake
How can you not notice my smile is a fake?
I hate this, why don’t you just see?
I almost beg on my knees – please, will you love me?

Kas gan ir darījies manā galvā?

No rīta es biju laimīga. Tagad es ar pūlēm valdu pretīgumu pret tukšumu, kas manī ir radies.

Jo vairāk es baidos no sāpēm, jo labāk tās mani atrod.

Kārtējo reizi gribu padoties. Pat izdzīvošanas instinkts ir apklusis.

Man riebjas būt sev. But, I guess, it's all about being alive.

Vakarnakts neveiklībā ņēmu un paslīdēju - tagad visai pamatīgi sāp laikam sastieptā potīte, jo kliboju kā Džons Silvers.
Šis rīts nāca ar atklāsmi, ka man ir pazudusi mana sasodītā crush. Vienkārši izgaisa. Nu bet - viss, kas notiek, notiek uz labu.
Atliek tikai cerēt.
Un šonakt jāiet atkal skatīties krītošās zvaigznes.