Why are my genetics such a bitch?

Dear Lord, man ir daļēji nokrāsoti mati. Vēl nav izžuvuši, bet jau tagad var redzēt, ka krāsa tomēr ir koši sarkana.
Gribu redzēt pārējo reakciju ]:)

Elle un Indija, man ir nolādēti labs garastāvoklis. Jau paspēju atrast sešus kurpju pārus, nomazgāt traukus, sameklēt jaunos svārkus un piedrazot pc ar vel lielāku daudzumu japāņu roka. Un es nezin kāpēc pamodos desmitos, lai gan man šķita, ka ir jau viens.

Pie velna, mani mīļotie the GazettE ir izdevuši jaunu disku. ARGHHHH *brain goes overload* Daudz labu dziesmu (sun)

lynch. - forgiven <3
lynch. - from the end <3

Anyway, ceru, ka šovakar kaut kas notiks. Protams, ka tad gab es pārģērbšos :D

Visas jaunākās dr.lv. galerijas pilnas ar festu bildēm. Nekas, gan jau man būs kādas ZB bildes. Nu, es domāju tādas bildes, kuras var rādīt publikai XD

Tas nav "okaaaay" variants. Tas ir smags "WTF???!!!111" variants.

Nu nošaujiet mani, ja tā nebija koļīšanās. Man viņu vajag tikpat ļoti kā lauvam dūrainīšus.

Kopš ilgiem laikiem redzēju Valmontu, izlikos, ka vispār viņu nepazīstu.
Visai smags "a-man-vienalga-par-visu" garastāvoklis. Turklāt man sāp galva.

Laikam jāpalasa pāris fiki un jāiet gulēt.

Es to izdarīju. Uzliku visu mūziku, kas bija uz randomu, apsēdos uz paklāja un nodevos PDM - Public Display of Misery. Jo es jutos vienkārši nožēlojami un tā pat nav neviena vaina. Labi, ta ir mana vaina, jo esmu tāda idiote, kura pārāk daudz nodarbojas ar analizēšanu un "what if" apcerēšanu.

Es gribu prom. Tagad, ātri un tālu. Apsveru vienkārši pagrābt somu, iztukšot kontu un stopot uz Vāciju.

Šī ir otrā diena, kopš atklāju OLP - Our Lady Peace. Un ta dziesma ir vienkārši momentlīme.

Brr, vēl 20 minūtes un tad jāskrien. Jau tagad paredzu, ka šis vakars būs visai jautrs. Jācer, ka neko nesalaidīšu galīgā zaptē.

Un atkal es sāku ar to, ka man kaut kas sāp. Šoreiz tās atkal ir nobrāztās kājas un mugura no gulēšanas pozā "bļin, te nav vietas tik daudz, es tā saritināšos". Bet visumā GG dzē dē ir atzīmēta godam un man nav nekā, par ko ļoti žēloties. Bet mēnesburka gan tika deportēta uz labierīcībām.

Vakar aizgāju uz to lietoto grāmatu veikalu. Un nožēloju, ka man nav spainīša līdzi, kur siekalas tecināt.

Šodien vēl pamanījos dabūt savos nagos popkornu, un tagad man ir Dir en Grey plakāts - vēl tikai dabūt Girugamesh un D'espairsRay un kolekcija būs pilnīga XD

Laikam šodien jānoslaistās, jāpaklausās tās diskogrāfijas, kuras vakar no rīta sakārtoju un tad jāiet čučēt mīkstā gultiņā (nevis kroplā pozā uz matracīša).

But now...COFFEE TIME!!!

Man sāp kājas un kakls. Bet ir to vērts. *vicina kuslās roķeles un aizsmakušā balstelē cenšas izrunāt vārdus Dzelzs Vilks*

Bija labi. Nē, bija pat ļoti labi.
Es laikam iešu gulēt.

Es atsakos ticēt, ka ir pusnakts. Ārā ir pārāk gaišs.

Turklāt skaidrojas. Vīī.

Un man ir Tamaki-sempai :D

Lai nu kā, es eju gulēt. Citādi rit jau 38. stunda bez miega.

Lai tiktu pāri savai hyperventilation, nolēmu atgriezties pie mūzikas. Un šī dziesma...
http://www.youtube.com/watch?v=FXebnJ1D0OU

Morally, I'm destitute
In the Tomb of Ill repute
She's a rotten kind'a cute
For a Zombie Prostitute.

Sen nebiju dzirdējusi ko tik uzjautrinošu.

Arguments, lai dzertu ceturto kafijas krūzi desmitos vakarā : "Bet ārā taču ir gaišs!" Mistiskā kārtā nostrādāja.
Vakar sapratu, ka, par spīti knapi desmit grādiem virs nulles, vazāties apkārt pa nakti ir forši, ja vien ir jēdzīga sabiedrība. Kura pēdējā laikā mēdz iztrūkt.

Pēdējā nakts pavadīta produktīvi - ~10 jauni mākslinieki, no kuriem 3 ir galīgs steampunk, divi pieder death rock, tad vēl tur ir iejaukts Nox Arcana un sazin kas vēl. Bet jūtos priecīga par pedantiski sakārtoto mūziku.
Rīt pleijeris. Bet trešdienas vakarā man ir brīvība. Whee!

The first time always hurts
But tonight you will surely see
The last time hurts even more
Just one last time

Atkal nenāk miegs un nav ko darīt.

Nu beet... Skola ir pabeigta veiksmīgi, nevienas nesekmīgas atzīmes pat semestros un bija vajadzīgā S-18. Pārcelta divpadsmitajā. Velns, sajutos veca O.o

Beidzot iegādājos matadatas, sen jau vajadzēja. Un dabūju kārtējo "ai-es-uz-atlaidēm-iepirkos" grāmatu. ja citas meitenes nedrīkst laist apģērbu un kurpju veikalos, tad mani ir jātur pa gabalu no grāmatnīcām.

Viss, rīt jāpārkārto gala siena, jāsaliek viss kaut kā kompaktāk. Citādi vietas trūkums tiešām nav labs.
Bet jaunais DzV albums gan ir labs.

Beidzot ķēros klāt tīrīšanai. Un atcerējos, cik ļoti man riebjas šis process.

Uznāca kārtējās glupās domas.
Blondijs laikam ir iemācījies mūsu izklaides.
Suši-sempai vienkārši neskatās, kur iet.
Pārējās divas The Golden trio daļas nav interesantas.
Valmontu (kas ir jau nezkurā iesauka šai personai) labu laiku neesmu redzējusi un nevajag arī. Bet atbilstošs vārds tādam cilvēkam ka viņam. *note to self: stop reading "Dangerous Liaisons"*

Bet tā arī ir. Visa dzīve ir vieni vienīgi bīstami sakari, kuri agrāk vai vēlāk liek ciest un nožēlot izdarīto. Mīlestība, ticība, nesamaitātība - tas viss ir relatīvs cilvēku vidū, kamēr mēs to neesam zaudējuši - bet šī atklāsme vienmēr pienāk pārāk vēlu. Cilvēkiem pārak patīk mirkļa baudas, ko sniedz ļaunums, izvirtība un atriebība - melošu, ja izlikšos, ka neesmu tāda. We're all libertines and sinners.

Love always ends with death.

Nu, tas varbūt ir mazliet pārspīlēti. Supernatural pirmā sezona ir pietiekami interesanta, lai man vēlāk gribētos redzēt arī pārējās.
Turklāt jau sen bija laiks atbrīvoties no pāris filmām, kuras jau sen zinu no galvas/mūzikas, ko sen neklausos/mangām uz kurām attiecas tas pats, kas uz filmām.
Kopumā ir palicis ellīgi maz līdz brīdim, kad šis blogs sasniegs gadiņa vecumu. Ņemot vērā šībrīža situāciju, šaubos, vai tas tiks nosvinēts.
Atkal esmu morāli brīva, salīdzinoši priecīga un iedvesmota. Tā tikai turpināt.
Un pilnmēness traucē gulēt.

Nenožēloju šodienas miegainumu, sāpošās kājas un mazliet aizsmakušo balsi - Emilie and The Bloody Crumpets ir tā vērtas.
Labākais koncerts manā mūžā, viennozīmīgi.

And I absolutely love Maggots.

Rītdiena solās būt interesanta. Cerams.
Rītdienas lielākais mērķis: neredzēt nevienu ķirzaku. Seesh, obsessed much?

Bet ja mēs runājam par Tamaki-sempai... *giggle* Jenots ir izlēmis izturēties savam dzimumam atbilstoši.

Dīvaini - man nepatika "Angel", bet tas openings izraisa atkarību XD

Šodien vairākas reizes mani nosauca par zombiju. Izskatos arī pēc viena.
Secinājums - sestdienas apt 8 kilometri dara savu, tāpat kā putenis.
Ja mana parastā temperatūra ir 35,1 grāds, man liekas, ka 36,8 ir pamatots iemesls, lai pašsajūta būtu kā elles sargsuņu spēļmantiņai.
Gribas saritināties un nomirt. Vai vismaz pagulēt ziemas miegu.

[edit. a bit later] Sameklēju nīsto sporta nolikumu.
Prot pārvarēt šķēršļus, piemēram, barjeras, baļķus, bedres, skrienot apvidū un sporta zālē. Tādā gadījumā man pienākas arī atzīme par spēju aiziet no punkta A uz punktu B Latvijas ziemas apstākļos nenokrītot.
Veic skriešanā dažāda garuma distances atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai un analizē individuālo attīstības dinamiku. Secinājums, ISEC prot smuki runāt.
Zina elementāras pašregulācijas (paškontroles) metodes. Ja pašregulācija izskatās pēc nokausēta suņa elšanas un rīstīšanās, then we really know how to do it.

Kārtējo reizi uznācis Vācijas noskaņojums.
Pseidoarmijnieciskais žests, kas reiz pa jokam tika izdomāts, sazin kāpēc atkal atausa atmiņā.

Auf kurs/Labyrinth - un tā visu dienu.

Jāiet medīt putukrējums.

Es biju gaidījusi gandrīz jebko. Tikai ne izbijušu kareivi uzdodam jautājumu :"Why is trust a value?"
Vai nu es viņam šaušalīgi nepatiku (just look at my boots) vai arī viņš tiešām ir idiots. Typical american thinking.

Bet tas nu ir pagājis etaps un es varu atgriezties pie savas ierastās, laiskās dzīves. Whee.

Mazliet pačakarējos un dabūju Ouran mood theme. Uzreiz jautrāk palika. Tagad Ems gribētu Invader Zim, bet man tāds slinkums ko darīt.