šodien sadarbības partneri nolēma, ka es sapulci kladītē pierakstu nevis priekš sevis, bet tāpēc, ka protokolēju un vēlāk visiem izsūtīšu oficjālu, katevi, notāra apliecinātu protokolu. izlaidušies! nezko no sevis sadomājušies! paši savās kladītēs pierakstiet! sākumā ar plakaniem āboliem nāca un pārgudriem ģīmjiem klabināja klavieri. tagad jau apslinkuši tiktāl, ka zīmuli noasināt spēka nav.
un kas vispār ir ar tiem radošajiem*, sasodīts! tadkad no viņiem neviens neprasa radošumu, bet rātnu skaidri definēta darba izpildīšanu, viņi ir gatavi plēst kreklus uz krūtīm un aizstāvēt savas satriecošās idejas. bet tad, kad tu pazemīgi lūdzies, lai viņi izdomā, kā šitote informeišan daiļi izkārtot puslokā vai iesāņus, viņi paceļ acis pret debesīm un saka, ka lai tak mēs paši vienreiz izdomājam.
* te es domāju ne jau visusvisus, bet tos konkrētos zb radošos.