rediiss' Journal

manas dēvēdē ēras pirmajā nedēļā tika pievārēts kārtējais новый (2004. gada, jā, ļoti novij) русский сериал par Arbata bērniem. grāmatas neesmu lasījusi, tamdēļ kīno bija pārsteigumu un neizpratnes pilns. bet tas nu tā. lielos vilcienos tas pasākums stipri atgādināja Orvela lasīšanu pusaudzībā, kad bailes bija pāršķirt nākamo lapu - ja nu tur atkal kaut kas bēdīgs notiek. aj, gruzons. dzīvesprieka vairošanai tomēr aliens un zvaigžņu kari jāskatās.

bērnībā bija man tāds atgadījums. mežā uzgāju vietu, kur priedei pie saknēm varēja makten labi smiltiņās spēlēties. urķēju aliņas, stādīju dārziņus un tur man dzīvoja mazi zaru cilvēciņi. viss tik skaisti, tik skaisti ciku cakām, pašai tā patika, ka vai traks. tad pienāca laiks doties mājās. biju tikai pāris soļus nost atgājusi, kad uzradās huļigāni un ar ieskrējienu metās manu smilšu pilsētiņu iznīcināt. kopš tā laika viss, kas publiskā vietā tika uzcelts, sniega būdas, teiksim, prom ejot pati iznīcināju.