un "uz veselību" vajag teikt. kad nošķaudās. un vienmēr jāpasaka "paldies"

cilvēki aizmirst. nepamana. neaizdomājas.

ui, 1reiz bija dikti laba epizode. eju pa veikalu, dzirdu - man blakus viens nošķaudās. tā pamatīgi. es saku: "uz veselību!" un dodos tālāk. jūtu ciešu sev pievērstu skatienu, pagriežos: tas vīrietis skatās uz mani ar pilnīgu neizpratni sejā un prasa: "jūs man novēlējāt uz veselību?!" neko, sasmaidījāmies, apmainījāmies ar "paldies-navparko", bet samulsums palicis vēl tagad. patīkams samulsums :)

un abi smaidīgi un laimīgi :)

bet bieži vien gadās tā, ka pat draugs nepasaka to vienkāršo "uz veselību".
dažreiz es tad mēdzu nospēlēt dialogu
es1-uz veselību, forsaken!
es2- paldies :)

gadās. bet tas taču nav TIK būtiski.

mirt nemiršu, bet sīkumi veido dzīvi.

Vai tad, kad vēlā vakarā pēc garas darba dienas kādā lielveikalā kasiere tev saka "Labdien!" un "Paldies!", tevi nepārņem dusmas par viņas liekulību, par to, ka lai arī tu viņai esi pie vienas kājas, viņa tevi sveicina, par to, ka viņa pat nav paskatījusies tev sejā, par to, ka viņa saka šos vārdus gluži kā škaudītu no putekļiem - visapkārt putekļi (lasi: nolādētie vēlo stundu pircēji), kas kairina deguna gļotādu, un tad no mutes izraujas tāds negribēts, noguris (cik tad var šķaudīt?!) un jau apcicis "Apčī!".

Turklāt reti kurš atšķiras no šīm jaukajām kasierītēm rupja kokvilnas auduma uniformā - mēs bārstam pa labi pa kreisi "Paldies!", "Lūdzu!", "Piedod!", "Ļoti atvainojos" tāpat vien, it kā noškaudītos, automātiski reaģējot uz sociālajiem putekļiem, kas iekļūst mūsu mentālajās nāsīs.

mehaaniski,bezpersoniski un bez TO vaardu jeegas pateikts "uz veseliibu" ir labaaks nekaa nepateikts nekas. (imho)