- 11/27/04 11:53 am
-
raVai tad, kad vēlā vakarā pēc garas darba dienas kādā lielveikalā kasiere tev saka "Labdien!" un "Paldies!", tevi nepārņem dusmas par viņas liekulību, par to, ka lai arī tu viņai esi pie vienas kājas, viņa tevi sveicina, par to, ka viņa pat nav paskatījusies tev sejā, par to, ka viņa saka šos vārdus gluži kā škaudītu no putekļiem - visapkārt putekļi (lasi: nolādētie vēlo stundu pircēji), kas kairina deguna gļotādu, un tad no mutes izraujas tāds negribēts, noguris (cik tad var šķaudīt?!) un jau apcicis "Apčī!".
Turklāt reti kurš atšķiras no šīm jaukajām kasierītēm rupja kokvilnas auduma uniformā - mēs bārstam pa labi pa kreisi "Paldies!", "Lūdzu!", "Piedod!", "Ļoti atvainojos" tāpat vien, it kā noškaudītos, automātiski reaģējot uz sociālajiem putekļiem, kas iekļūst mūsu mentālajās nāsīs.