Dima mani paņēma pie rokas un veda. Nonācām vislieliskākajā vietā, no kuras salūtu vērot bija vislabāk. Mums līdzi atnāca arī mans dēls un sieva. Tā kā gandrīz 20 gadus biju dzīvojis laukos, man šis bija tikai otrais salūts, ko redzēju Rīgā. Pirmo vēroju Rīgas 800 gadei par godu. Toreiz skanēja Mārtiņa Brauna speciāli sacerētā mūzika. Šoreiz - krievu uzvarnieku artikulēti un neartikulēti izsaucieni. Salūts bija skaists. Neko tādu tik tuvu nekad nebiju vērojis.