Un atkal miegs nenāk. Ārā karstums, ka metas ģībonis. Esmu saķērusi karstuma vilni- pleci un kakls pilnīgi sarkani! Vēēē! Plus parīt jābrauc uz Vāciju, bet esmu sastiepusi labo pēdu, spēlējot badmintonu laukos. Feina, tā padarīšan'! :/ Dusmojos pati uz sevi.

Kā teikt, izbaudu sirdi plosošo vientulību(atkal esmu viena Rīgā) un perfekti fascinējošu mūziku. Lidoju no sajūsmas!!!

Es esmu iemīlējusies Ģitāristā... :/
KO nu lai dara? Labs cilvēks. Iepazināmies orķestra nometnē...
Negribu atkal sevi sāpināt, taču arī riskēt vēlos.

Kā jau noproast, nometne bija kolosāla! Ieguvu daudz jaunu draugu, iemācījos spēlēt biljardu, bet ne pārāk profesionāli, sastiepu roku spēlējot voleibolu- bija grūti un ļoti nogurdinoši spēlēt vijoli 7 h dienā...
Baroja 4 reizes dienā- tā kā vēlētos mūs nometnes beigās nokaut un pasniegt kā cepeti. Izpeldējos jūrā, Sasmakas ezerā(tur nekas nesmakoja :D) un sildījos saulītē.
Dzēru kokteilīšus. Sapratu, ka man laba daudz nevajag, lai es jau sadarītu visādas muļķības. :) Sorry.

Heisā! Esmu Rīgā izpūtes gāzu un pilsētas smoga ieskauta. Atpakaļ savā vietā, kur esmu parasti, bet ne uz ilgu laiku. Jo rīt braucu uz nometni ar apvienoto simfonisko orķestri, kas ilgs nedēļu. Būšu Rojupē, Talsu rajonā. Mani sazvanīt varēs vakaros, jo visu dienu mēs mēģināsim. Protams, es nesaku, ka jums ir obligāti jāzvana, bet ja gribat uzzināt, kā man iet, esmu gatava atbildēt. :D
Mani gaidiet atpakaļ 22.07 ap pusdienlaiku. Kā es pēc jums ilgošos! Nopietni! Tur ir nāvīgi garlacīgi. Parasti tā ir nometnēs...

Un paskatoties spogulī, secināju, ka tā sasodītā saule laukos bijusi makten karsta, jo esmu brūna necerēti ātrā laikā. Pietika man 3 dienas ik pa 3 stundiņām pavāļāties saulītē, kad jau tiku brūna. :) bet tas tā.
Visu nakti nevarēju mierīgi gulēt. Visu laiku skatījos pulkstenī(tad rādīja 3:37) un grozījos no viena sāna uz otru. Tā ir, ka guļ pie vecāsmātes.

Jauka diena, nav ko teikt. :) Peldéjos, visu dienu sauljojos. Un tagad aiz loga dzirdu ká kaiminju sétá dzied tas ar cisu maisu.

Laiks beidzot kaut necik noskaidrojies. Bet jútos noshkjirta no cilvékiem. Lai arí seit ir paradíze, bez draugiem ir pasmagi...

Vél aizvien esmu garlaicìbas ieskauta. Vienígais, kas kaut cik man uzlabo omu, ir lieliskais édiens un labais miegs.

Esmu laukos. Bet jútos sasodíti vientulja. Drúmais laiks mani iekshéji smacé! Un vienígiá man apkárt esoshá sabiedríba-3 cilvéki

Šķiet uz laukiem jūlijā netikšu. Stulbās orķestra nometnes!
 Kā man gribās ievilkt plaušās tīru, nepiesārņotu mazpilsētas gaisu, staigāt pa jau sen zināmām vietām, pa parku, ēst Rūjienas saldējumu, sauļoties, ne par ko neuztraukties, klausīties virs galvas lidojošo stārķu knābju klabināšanā, spēlēt badmintonu, paslēpes, peldēties 4 reizes dienā, liet dārzu, ēst skābenes, braukt uz mežu pēc mellenēm un sēnēm, apmeklēt gadatirgu, iet basām kājām pa pagalmu, izbaudot zāles un smilšu faktūras... vienkārši justies kā bērns! Ak! :(

Esmu atkarīga no Solitaire un kuģīšiem. :D

Es ceru, ka šodien tikšu spēlēt badmintonu, vai ēst kruasānus un klāt piedzert Statoil karsto šokolādi. Mmm... Pati sevi sakārdināju. :D

Tā! Tagad tas ir oficiāli. Es esmu Mediņu mūzikas skolas 1. kursa audzēkne. :) Forši, neko piebilst. Pavisam cilvēku, kuri stājās uz 1. kursu ir 58 gab. Sanāk knapi 2 klases.

Noformēju arī sev kredītkarti, kurā man katru mēnesi būs stipendija(atkarībā cik labi es katru mēnesi mācīšos). Vīī!
Pašlaik man pieķērušās baigās žagas, no kurām nevaru tikt vaļā.

Ēdu zemenes.

Šodien bija trauma, kad nācu ārā no forumcinemas tuneļa- man priekšā nostājās mazs zēns(ap 9 gadiem) un diedelēja naudu kkādā nesakarīgā valodā. Kad gribēju viņam paiet garām, viņš mani nelaida. Un viņam bija pretīgas rokas. Tādas, kā būtu kkāda ādas slimība, vai kas cits. Brr... PAt neatceros, kā tiku viņam garām, taču šoreiz mana vijole man lieti noderēja- ar to es to puiku pagrūdu malā. Fui, fui, fuj.

Galva ik pa laiciņam iesāpas, ko tur var darīt? Paliekošās sekas no tiem eksāmeniem. Tā jau var zaudēt sajēgu! Vai, aizmirsu- man taču tādas nekad nav bijušas! Haha! Smieklīgi, ne? :) Uznāk reizēm arī tāds draiskulīgs noskaņojums, bet mammu labāk netraumēšu. Un ārā ar mani neviens negrib iet... :(
Tad ta' rīt tā lielā diena- braukšu skatīties rezultātus. Mani ir jāpieņem-savādāk nemaz nevar būt. *paceļu degunu gaisā* :)

Un par to otru man tik ļoti aktuālo tēmu(zinu, jau atkal sākšu), secinājums= uz tādiem pienapuikām, kuri nezin, ko grib un kuri vēl nav tā pa īstam nobrieduši, NAV jēgas skatīties! (Khmm, tas bija attiecināts uz Eināru) Nu un, ka pēc izskata viņš nu galīgi neizskatās pēc pienapuikas(absolūti pretēji!!!), taču dvēselē laikam viņš ir nožēlojams ņerga!

No milzīgās papīru jūras, kuru man vajadzēja mācīties pa šo nedēļu, jau alerģija metās. Fjū, paldies Dievam, tagad viss cauri, varu no tām pagaidām atvadīties. Visi iestājeksāmeni kā godam(it kā) noturēti, nobeigti, piebeigti, galva vēl aizvien tāda dulna. :) Ek, bet tā jau pēc tiem svarīgajiem zināšanu pārbaudes trulumiem ir.
Vēl tikai 4 dienas un es uzzināšu vai esmu uzņemta...

By the way, gribu uz jūru, taču laiks, kāds ir, tāds ir, gadījās šodien tramvajā piedzīvot nelielu koncertu, kad iekāpa čigāns ar akardeonu un uzlaida baigo ziņģīti. Paguvu aizmukt pirms iemaksas vākšanas. :D

Ak, jel! Pirmais no 4 iestājeksāmeniem ir veiksmīgi( cik nu tas bija veiksmīgi) nokārtots. *novīpsnāju*
 Vēlējos, vismaz cerēju, ka dabūšu augstāku vērtējumu, taču laikam tas manas vainas dēļ tā sanāca. Pati apzinājos, ka savam līmenim nospēlēju vienkārši sūdīgi. Mjā, jācer, ka paņems tomēr mani šā vai tā... Tur jau konkurss par sekmju izrakstiem ir. Ja pirmajā dabūju 7, tad jau nākošajos ekšos es tā saraušu, nu, tā saraušu, ka lai piesargās tie mani konkurenti! SSsss!

Izņēmu dokumentus no tagad jau bijušās skolas un biju uz mammas māsīcas izlaidumu.Tas notika Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā... Iespaidīgi... Taču pati izlaiduma svinīgā daļa pat bija vēl briesmīgāka nekā mūsu izladumam- viss notika vēl ātrāk un garlaicīgāk. Pasniedzēji, kas deva diplomus, strādāja kā konveijeri, dodot tos no vienas rokas un otrām. Drusku vilšanās.

Mainīgs mākoņu daudzums, brīžiem skaidrosies, un parādīsies saule, brīžiem spēcīgs lietus, dienvidaustrumu vējš 5-10 m/s.
Kā pa celmiem...

Tikos pēc ilgiem gadiem ar savu miesīgo tēvu... Nu, nav jau daudz ko stāstīt, tikai tas, ka viņš bija izmainījies izskatā- sarucis augumā, ja tas būtu pareizais formulējums. Ja godīgi, tad viņš mūs ar Edgaru nemaz nepazina. Ja es nebūtu pasveicinājusi viņu, tad droši vien ar drūmu ģīmi arī būtu aizsoļojis ātrā gaitā garām nemaz nepametot uz mums kaut niecīgu skatienu.

Mūsu neilgās sarunas laikā es konstatēju, ka viņam ir pie kājas, ko mēs stāstījām, viņam vajadzēja tikai kādu, kam pažēloties par savu "mokpilno likteni"- cik viņam tagad esot grūti, bet viņš cenšās,  ļoti cenšās. Es tomēr tam pa īstam nenoticēju. Ja ar mammu runājot pa telefonu, viņš bija skaidrā, tad mūsu tikšanās laikā es tomēr sajutu "zaļā pūķa" pēdas... Un arī smēķēšanu viņš nav atmetis. Centos izturēties pēc iespējas laipnāk, taču man viņa nemitīgā vāvuļošana par saviem piedzīvojumiem un kautiņiem, nepavisam neinteresēja. Laikam es un viņš nekad nemainīsimies. Es- palikšu tikpat skeptiska pret viņu, lai kā arī censtos par pretējo, viņš- mans tēvs- alkoholiķis...

Man ir I-pods!!! (uzvaras deja) ārprāts, es esmu tik laimīga! :)
Tikai vēl tā īsti nemāku ar viņu rīkoties. Mjā, tāpēc arī sēžu augšā tik ilgi, lai beidzot saprastu, kā lai viņā ierakstu mūziku...

Līst un līst un visu laiku tikai līst! Nu, es ļoooti ceru, ka rīt gan tāds slapjš un drusku arī pavēss laiks nebūs! Jau tā negribas iet uz pašas izlaidumu, bet, ja vēl līs!
---

Uz palodzes rindiņā stāv rožu galviņas. Istaba kārtējo reizi kā pēc atombumbas sprādziena un mājās klusums, klusums.

Eh, tagad ofic var teikt- visi eksāmeni izķirpīti. :) Vēl tikai palicis pats pēdējais pārbaudījums- izlaidums. Vēē, baigi negribas iet. Kas tad tur par tādu svinēšanu? Iztaisa no mušas ziloni. Varēja jau tā pieticīgāk izlaisties- bez nekādiem priekšnesumiem, kas maksā milzu naudu. Nujā, direktors un visi pārējie jau ir materiālisti... Lai ar tiek viņiem. Kas ta' man? Tāpat šogad uz citu skolu pārlidošu.

Don't be strict to yourself, it is just a moment of your big big life.
It won't end here, it'll continue. So don't worry about that! There are much more things to enjoy.
/Mary/


Vēstures konsultācija bija ļoti jautra pateicoties b klases zēniem.
Jāmācās no špikera grāmatas un paralēli jāskatās kartes no 5. klases grāmatas... Atkal kārtējā slinkuma lēkme, tik ļoti negribas mācīties, bet nav jau daudz. It kā...

Slinkums uzmācās, mājās nav ko ēst un man nemaz negribas.
Nekad vairs nepirkšu gaļu veikalā- noskatījos pirms pāris dienām dokumentālu filmu par to, kā ķīmiski apstrādā gaļu, lai tā atkal izskatītos kā svaiga un man pietika vielas pārdomām.
Redzēju afišu, ka Tallinā uzstāsies Massive Attack un gribēju noklausīties 2 šīs grupas dziesmas, kas man bija datorā, bet.. laikam izdzēsu. Hehe, kam negadās.
Ienīstu gejus un lesbietes- viņi nospēra mums "varavīksni!"