Prieks par gandrīz visu. Par to, ka man ir foršīgi draugi, kuri mani savā ziņā pasargā kā biezs mūris, ka esmu apradusi ar savu vijoli- nav tāds "wtf?!", kad man ir jāspēlē. Ik pa laikam notiek tāds lūzums, kad tomēr gribās atkal spēlēt. Pat bieži. Ja esi vientuļš un viens, tad jau labāku draugu tajā brīdī neatradīsi, ar kuru muzikāli padiskutēt...

Fascinējošas sajūtas, kad mājās nav brāļa un kad kompis un viss dzīvoklis pieder tikai un vienīgi man!!! Muhahaha! XD Varu darīt, ko vien vēlos. Kaut vai klaigāt un dauzīt papēžus, iespītējot apkšstāva piktajiem un vienmēr neapmierinātajiem kaimiņiem.

Un tā viss turpinās- aplis noslēdzas...

Patika sajūta, ka varu sevi pilnīgi "izdzīt" spēlējot vijoli 3 stundas. Vienīgais, kas liecināja, ka esmu tik ilgi spēlējusi, bija labās rokas bicepss- ļoti sasprindzinājās. Un vēlāk sāpēja. Ai, tas taču sīkums! (neesmu nekāda sadiste)
Pateicoties savam pagaidām esošajam koncertmeistaram, es savu F. Mendelsona- Bartoldi Koncertu ieraudzīju citādākā gaismā. Tomēr tas ir fantastiski, ka tevi no malas pamāca, lai tu nospēlētu (vēl) izteiksmīgāk un romantiskāk.

Iemācījos jaunu spēli- kurš pirmais sāpinās otru. Jautri. JO šoreiz sāpēja otram. Bet es neko nejutu.

Saule...vējš...svaigs gaiss...daudz svaiga gaisa...noberztas kājas...sāļais jūras gaiss...smiltis...jūra, kas dziedē...aukstumiņš...līdzpaņemtās gaļmaizes...prieks par mājās atgriešanos...gulta!

Kas meklē, tas atrod.

Paldies, ka pagodinājāt mani ar savu klātbūtni izlaidumā. Mani pārņēma savāds saviļņojums, prieks! Ziedi- pasakaini! Izlaidums- pats par sevi košs un neaizmirstams.
Bet tomēr skumji ir šķirties no pierastām lietām, sākt ko jaunu, vēl nepārbaudītu, neiepazītu. Pārņem nedrošiba. Taču ir jāriskē, lai sasniegtu mērķi. Jāriskē...

Vakar bija tiešām veiksmīga diena, jo tiku pie izlaiduma štātes! Staigāšana pa veikaliem patiešām atmaksājās. Izskatos nu, sulīgi! Vārda vistiešākajā nozīmē. ;) Redzēsim, kā jums patiks. Tie, kas nāks uz manu mūzikas skolas izlaidumu būs pirmie, kas mani tādu redzēs. :)
 Pabiju mūzikas skolā no rīta, tāds miers, tāds klusums.
Lielajā zālē nelaida iekšā, jo tur viss jau sagatavots priekš izlaiduma. Visa aparatūra salikta. Nu, redzēs, redzēsim, redzēsiet, kā īsti un kas īsti tur būs.

Veiksmīgi piebeigti visi mūzikas skolas eksāmeni- gan klavierēs, gan vijolē ar teicamām atzīmēm(vai tad varēja ar' būt savādāk?), šodien bija eksāmens LV- domraksts man patika vislabāk. :) Varēju filosofēt un filosofēt...
Rīt runājamā daļa LV. Jāpiespiež sevi mācīties, bet ir grūti. Kā jau vienmēr.

Ak, garšīgās, garšu kārpiņu kairinošās šokolādes konfektes! Mmm... Jāpriecājas taču arī par sīkumiņiem, kas padara garastāvokli pacilātāku.
šoreiz nekā īpaša nav ko teikt.
NOsalu, jo izgāju ārā ar šortiņiem un plikiem stilbiem. Pati vien biju vainīga. Ārā ir auksts dēļ stiprā vēja.
Skepticisms piemeties...

Dienas rit, pārvēršas nedēļās, tad mēnešos un tikai tagad es skatos uz lieki iztērēto laiku kā caur pirkstiem. Vienīgais, kas mani spēj nomierināt ir, ka katram notikumam ir sava gaišā puse. Mazs, bet tomēr- cerību stariņš.
 Laiks pēdējās dienās kļūst siltāks taču saule nemaz netaisās izbāzt galvu no mākoņiem.
Fotosintēzes procesā ar hlorofilu bagātie zaļie koki priecē acis, viss kuplo un zeļ! ... Ieelpoju vides un dabiski piesārņoto gaisu un nodomāju:" Ah, cik gan svaigs gaiss!"- rūgta patiesība par to, ka cilvēki nesaprot, ka pilsētas gaiss, kas pilns ar dažādām ķīmiskām gāzēm, ar radiāciju, ar videi kaitīgiem atkritumiem utt., nekad nebūs svaigs vai tīrs. Kā jūs, ļaudis, to neapjēdzat?!

Dusmīga uz visu pasauli. Visvairāk uz L. un S., kuras mājturības stundā baroja mūs- pārējās meitenes- ar tādu barību, kuru varētu ēst tikai badā nomocīti suņi. Kaut kādas "ķeskas", kas dīvainā kārtā bija makaroni.
Klausos tuc tuc un saprotu, ka pavilkšu visus ekšus, vienalga kāda atzīme būs, bet pavilkšu...

Laikam nākotnē būšu izcila telepāte, vai arī spēšu savu dzīvi iegrozīt sv izdevīgā gultnē. Tik ļoti vēlējos, lai nebūtu jābrauz uz mūzikas skolu un- lūk! Učene ņem un piezvana un viss atceļās. Domām ir liels spēks! :D

 Piektdiena, bet parastā piektdienas noguruma nav.

 Pārstiepos ģeogrāfijas un bioloģijas grāmatas. Eh, mūžu dzīvo, mūžu mācies- tāpat muļķis nomirsi!

Biedējoši apzināties, ka mācību gads iet uz beigām un, ka vēl nav nopirkta izlaiduma kleita... Brrr.


Bildīte smuka, tāpēc ieliku.

Latvija- Norvēģija 4:1 !!!! Saņemat! :D

Tik vien kā pieneņu pļava visa dzeltena man mirgo acu priekšā. Visspilgtākais šīsdienas pārdzīvojums.
Saule mani darīja laimīgu, manus daudzos vasarraibumus arī. :D Tie ar katru brīdi kļūst arvien kuplākā skaitā! Brīnos!
 Virs Lielupes plaiksnījās auksti tvaiki no zemes garozas, kas pēkšņi tik ātri kļuva karsta. Braucu ar riteni cauri šai zonai, drebinājos vienā gabalā. Tas bija kas nepieredzēts.
                                  ...
Visur puķes, visur putni, visur riebīgi pīpmaņi... Paldies pie_fucker

par to, ka manā dzīvē ienesa Santanu un Whitesnake.  Mīlu viņus abus. :)

Es nezināju, ka LAtvija vēl arvien iekļauta PSRS sastāvā. :D Tāds starpgadījums no ģeogrāfijas stundas palicis dziļi atmiņā. Nu, kā gan var ko TĀDU uzrakstīt?!
"Time what is time?"..."
Sāku domāt, ka varētu apgūt vēl kādu instrumentu spēli, piemēram, saksafonu un bungas. Priekš manis kas jauns! he. Mājās smaržo pēc piparkūkām, konkrētāk manā istabā, jo es tās tagad graužu:) Gribās, lai man pakavē laiku ārā. Diezgan vientulīgi un garlaicīgi... Ai, nu, jāizlīdzās būs laikam ar sevi...

Vai, dieniņ! Trakulīga dieniņa sanāca! :)
Piepildījās mana viskvēlākā vēlēšanās- pirms pāris dienām staigāju ar mammu pa apavu veikaliem, jo aiz karstā laika paglābties vien varēja tikai vēsajās, minimāli apgaismotajās telpās. Un. Ieraudzīju savas sapņu kurpes! Jā! Lūdzos mammai, lai nopērk, bet viņa teica, ka tik dārgas kurpes nevar pirkt, ja man kāja vēl augs- bija tikai 39. izmērs, kurš man derēja kā uzliets! Noskumu un gājām projām, bet es iekšēji plānoju šeit vēl atgriezties. :) Un šodien es viņas dabūju!!!!!!!! Tādas smukas melnas, ar savilktu ādas dekoratīvo siksniņu un podziņu. Pašas kurpītes no zamšādas. Cik viņas ir jaukas! (party) Es uzmērīju 40. izmēru, man nekrita nost, bet bija ar rezervi tā, ali arī mammai tiktu prieciņš ak prieciņš viņas reiz ieprovēt. Es burtiski veikalā lēkāju no priekiem! Lēkātu arī tagad, bet sāp celis. (meloju)_
Ar viņām iešu uz izlaidumu.
A bet kā tad savādāk?!

Eternity - A gift I no longer want. Forever - I can't go on with these endless nights.
My sanity has been stripped away.
Everything is beauty, and I have no love to share.
 Silent tomorrow, I want to live my life once more.
Visions of grandeur, I want to taste the void extreme.
Each time I close my eyes, I only wish for my end to come.
No angels sing for me, and the light of my life dims away.
Silent tomorrow, I want to live my life once more.
Visions of grandeur, I want to taste the void extreme.
Destiny awaits me, I cannot carry on this way.
 Coward of the dream, In silence I will rest my eyes.
Crippled by fear, the sights I see.
No means to this end.
This is my only way.
Silent tomorrow, I want to live my life once more.
Visions of grandeur, I want to taste the void extreme.
Destiny awaits me, I cannot carry on this way.
Coward of the dream, In silence I will rest my eyes.

Beidzot tā pa īstam ieklausījos dziesmas vārdos! Tik melanholiski, tik izjusti... Jel! ;)

Šodien nepierasti vēsa diena- nācu mājās un drebinājos. KO lai saka par fiziku? :D Jā, Gabim taisnība- ja mācās un lasa uzdoto vielu, tad viss kļūst skaidrs kā bilde! Mjā, slinkuma pārvarēšana atmaksājās. Nekad nebūtu domājusi, ka teikšu- fizika ir jāzubrās un tad dabūsi godam nopelnīto astotnieku. Es tā darīju. Un palīdzēja. :)
Vēl šausminos par šaušalīgajām izlaiduma cenām- 22 laši! Un vairāk nekā puse no tiem aiziet skolotāju ielūgumiem, atvadu galdam un banketam- jāsmejas! It kā tas būtu viņu nevis mūsu izlaidums! Nu, pilnīgi ņem un kod pirkstos! Ārstēju no svētdienas izbraukuma ar riteņiem zilumus un nobrāzumus. Gadījās, sāpīgi gadījās. Bet ziniet? Lielupē nemaz nav tik auksts, tāpēc, ka tā ir jūrmala un tur jābūt vējam! Es tur aizbraucu un no vēja ne smakas! Uzrakstīju skaņdarbu m.sk. orķestrim un esmu fullfill! :D

Nu, kāds laiks pagājis kopš pēdējo reizi rakstīju. JO man ir labi, tādēļ- nav par ko sūdzēties.
Šodienas piedzīvojumi:
2 stundas skolā,
Saule, zilas debesis, liegs vējiņš,
daudz smaidu, smieklu,
Vecrīga!
Pāvuls(Alīn, tas tev!) :D
Dejojošā tantiņa,
izrāde "Kantervilas spoks" angļu valodā kā komēdija(tas bija awesome!),
fiziskā slodze vakarā( vienreizēji!) :)
vēsumiņš un lieli, drūmi mākoņi.
Tas arī viss.

Visiem priecīgas Lieldieniņas! :D
Jopcik bumbiņ, rasasā! Ārā sniegs! Visi plāni izbojāti- man tācu vēl pa šo nedēļu bija plānos aiziet paspēlēt uz ielas. Kabatā baigais naudas robs. Tā jau ir ar to jaunatni- nekad naudas nepietiek... Pff.
Roku ceļu uz nākotni, rīt svarīga diena. Arī šodien bija, bet tas jau tikai kā teikt bija mēģinājums. Rīt būs īstās mocības un pārbaudījumi...
We'll see how it be... :)

O, great! Brīvlaika sajūsmā iekšā! Muhahaha! :D
Vakar biju uz mežu, tur gan ir tik gleznaini, ah! Un bija jau arī pēdējais laiks savu kāju spert ārpus istabas sienām. Tā kā biju apaukstējusies, nebiju ārā kopš sestdienas. Mhm! Bet tagad atkal jūtos dzīvelīga un žirgta, visu spējīga. :) Kaut vairāk būtu tādu pastaigu. Skaisti tas ir.
Domāju par jaunu pričeni, taču pagaidām tālāk par vienu atrastu žurnāla bildīti neesmu tikusi. (smīkņāju)
Pagaidām viss. Eu, nav ieteikumu, ko dāvināt 18 gadīgai meitenei, kurai ļoti patīk zīmēt un viņa to arī māk??? Please! Esmu izmisusi!

Šodien prīmā sieviešu dienas piedzīvojums! :)
Es spēlēju ar Alisi uz ielas Vecrīgā Līvu laukumā! ;)
Ak mē trakules! Sākumā bija tik dīvaini: atnākam, novērtējam situāciju, tad noliekam mantas un pakojam ārā vijoles. Garāmgājēji ieinteresēti nolūkojās uz mums... Tik rēcīgi! (vēl aizvien smejos)
Priekš pirmās reizes nebija nemaz slikti.
Penāca kkādi korejieši, nostājās blakus un teica, vai varot ar mums nobildēties(pa angliski). Protams, mēs smaidīgās un nedaudz arī apmulsušās amatierītes arī piekritām. Nujā, diena nebija no siltajām, pirksti atmira līdz kaulam, bet tas tik tiešām bija to vērts!
Vēl piesoļoja klāt divi krievi un teica, lai uzspēlējam kko jautru un ātru, mēs atbildējām latviski, ka mums viss tāds ir. Tad nospēlējām vienu no tango un viens no viņiem jautāja:"Skoļko vi hotite za eto?" šoreiz es atbildēju:" desmitnieku!":D abi nedaudz nobrīnījās, bet smaidīja, es vēl paguvu piebilst, ka mums ir augstas prasības. Nu, neko! Beigās iedeva piečuku! Awesome! Kopā nopelnījām par nepilnu pusstundu 8Ls!
Rīt atkal iespējams iesim, ja laiks nebūs mitrs un auksts. Bet, ja tomēr būs, varēsiet mūs satikt pie GC(Galerija Centrs) zem jumtiņa:) Gaidu ciemos! :D