Šovakar noēdu suši un visādos citādos niekos savu nākamās nedēļas kabatas naudas apmēru.

Man nopietni pietrūkst cilvēku, ar kuriem aizliet mūli. Nāk prātā tusiņi pie Asnates saulkrastos, kad Tu, vēdera saturam bezmaz vai kāpjot pa muti laukā, balansē pa terasi. Jā, tā es gribu un tā man vajag.

Jo piedzeršanās garantē vismaz kaut kādu action, kaut vai tikai tavā galvā. Un tiem, kas parasti stāsta, ka normālā pasākumā var iztikt arī bez dzeršanas, varu oponēt, ka tas ir tikai ar norunu, ka pasākums ir normāls, kādu jau sen neesmu redzējusi. Ir tik afigenna garlaicīgi visu laiku. Un viss ir zajebala.