Previous | Mem | Next
 
rebeka
rebeka
18 March 2010 @ 11:52 am
And the depression starts to creep  
Vakar noskaņojums bija uz galu atdošanu, bet nevis aiz kaut kādām bēdām vai gruzoniem, bet vienkārši aiz tā neiedomājamā tukšuma, pret kuru, kā man sāk šķist, nelīdz ne aizbraukšana, ne arī kas cits un sāk likties, ka būtībā jau nav vērts pret kaut ko no tā tukšuma cīnīties, jo nav vairs iekšā meklēt kaut ko augstāku un tad tu ne dzīvo, ne nedzīvo, bet vienkārši nemirsti, tā es to stāvokli definētu.
 
5 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]alison on March 18th, 2010 - 05:18 pm
es jautāju, jo nu, otram jau galvā neielīdīsi
un es jau īsti nezinu, kādēļ Tev tas tukšums
mēs nekad par to dzīvē nerunājam, tikai par šmotkām un džekiem vai alko :)

un tad nu man atliek salīdzināt tikai ar savu pieredzi. un jā, pat ja viss cits ir forši, tad tomēr pēc kāda laika iestājas tā tukšā sajūta, jo mēs tomēr esam radīti attiecībām ar Viņu, vismaz man tas tukšums no šī fakta ignorēšanas
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rebeka[info]rebeka on March 18th, 2010 - 05:39 pm
problēma tā, ka es jau pēkšņi nezinu, ko teikt, bet es padomāšu par Tevis uzrakstītajiem jautājumiem.
vēl problēma ir tā, ka ar visu iepriekšminēto var pietiekami labi aizpildīt laiku tā, ka jautājumi par tukšumu un visu pārējo nenomoka, ja no tiem paspēj pietiekami ātri aizlaisties :)
(Reply) (Parent) (Link)