|
[21. Okt 2010|10:28] |
paldies superīgajai bērnudārza audzinātājai, kas nomierināja manu satraukto muļķes mātes sirdi un apskaidroja, ka manai princesei "aug divgadnieka radziņi" tāds maziņa spītniece pa māju klejo un dara ko pati grib, ignorējot vecākus |
|
|
Comments: |
Krišjānim jau tagad ar ausīm paliek slikti, kad māte mēģina pierunāt darīt kaut ko tādu, ko negribas. :D nezinu, kā mums ies ar divgadnieka krīzēm...
viņš vēl maziņš, vari paņemt rokā un aiznest kur vajag:D kristiāna man deguna priekšā krata pirkstu "ņu ņu" un bēg prom:D
ēšanas, laikā, piemēram, ja negaršo, tad riktīgs kurlums piemetas - skatās kaut kur apkārt, knibinās un tēlo, ka manis tur nav, lai cik es skaļi par savu klātbūtni liktu manīt. :D
oi, es tādās reizēs arī atstāju bez ēšanas, kad gribēs pados ziņu:)
tas pieaug ģeometriskā progresijā:D
es gan nevienu bērnu vēl neesmu izaudzinājusi, bet man šķiet, ka vieglāk ļaut vaļu, zūd spēle "par" un "pret", pašai |ūdenszālei" apniks spītēties, nebūs vairs inčīgi :)
tā nu gluži ļaut vaļu nesanāk, jo reizēm ir jāēd, jāmazgājas, jāiet ārā un jāpārstāj īdēt:D
Man pēdējā laikā tieši sanāk veikalos uzdurties virsū aurojošiem, uz grīdas krītošiem 2gadniekiem. Izskatās jancīgi :D
man vēl nav tik traki. fuuuuuuuu ja tā būs, uz veikalu ar bērnu neiesim
nu tnez vai nevešana kaut kur līdzēs. Mazā saprot, ka nav pasaules centrs un ļoooti cenšas savu vietu kā galvenā noturēt. Cīņa par varu tā teikt :D
ai nāks laiks tad redzēs. nav jēgas spriedelēt, kamēr situācija vēl nav notikusi | |