| gadiņš jau riņķī |
[8. Dec 2008|10:01] |
Janvārī konstatēju, ka pagājušajā gadā ar vīru adoptējām 17gadīgu dzelzs rumaku, kura vienīgā rūpe ir kārtējā benzīna deva, šogad esam gatavi kaut kam smalkākam un lielākas rūpes prasošam - mazam, pūkainam, melnam ņaudulim.
Februāri iesāku ar labām domām, labām domām:)Viss taču izdosies un mana pirmā kampaņa ies gaisā jau 4dien.
Martā savukārt valdīja mantra es esmu varena, es gudra, es esmu atjautīga, es esmu super ātra, es esmu super profesionāle, es esmu vislabākā.
Aprīlis tāds nieks vien - BMW Maskavā izvieto gigantiska izmēra reklāmu.
Maijā bija žēl, ka manā pasaulē nav kādas citas sievietes, kuras vārdi priekš manis būtu gandrīz kā likums. Jo reizēm tas ir tik nepieciešams - lai tev kāds pasaka, noliek rāmjus, jo pati vairs īsti neesi spējīga to izdarīt.
Jūnijā komandējumi beigušies.Tagad laiks atkopties.
Jūlijā sapņoju par karbonādēm, picām, ceptiem kartupeļiem un daudz citādām gastronomiskām katastrofām:)
Augustā (urrā) - es atkal varu ēst visu ko gribu un tas paliek manā kuņģī.Jūs pat iedomāties nespējat, kas tas par prieku - paēst kārtīgi, nejust badu un sliktu dūšu:))))
Septembrī pētīju laika ziņu prognozes un nevarēju saprast, kad iet atvaļinājumā.
Oktobrī paspriedelēju par seksualitāti un grūtniecību un atzīmēju,ka noteikti nekaitēs izrauties uz pāris dienām, lai aizbrauktu patusēt un iepirkties Diseldorfā:)
Novembrī mani izmisumā dzen skaistie rīti mājās! Neapmierinātība.
Decembrī man ir divas lielas nākamā gada vēlēšanās un viena liela ilgtermiņa vēlme. Tam gan nav nekāda dižā pamata, bet man ir tā Sajūta, ka viss būs tieši tā kā es gribu. Un vēl tās atvadu vēstules:)) |
|
|
