| |
[4. Jun 2008|11:13] |
Ir tā dīvaini, zinu, ka būs pārmetumi, ka būs slikti, bet man pofig. Nu i nafig stresot par to, ko nevar mainīt. |
|
|
| Comments: |
aha. vienu brīdi pienāca lūzuma punkts, kad sapratu, ka varu censties cik gribu, tāpāt nenovērtēs, tapēc arī pārtraucu stresot:) | |