| paldies dievam es neesmu vienīgā, kas tā domā:) |
[7. Jun 2007|14:18] |
|
|
|
|
| Comments: |
tam nu gluži negribētu piekrist (labi, varbūt mūsdienās tā ir sakritība), bet 70ajos kāzas lielākajai daļai notika ar pompu (modes lieta tā teikt) un varam tagad paskatīties uz tiem ļaužiem, kas neskatoties ne uz ko ir izaudzinājuši bērnus utt...un vēl spēj viens otrā atrast to pašu, ko atrada 70ajos.. Liela artava tomēr laulības dzīves saglabāšanā ir citām lietām -jā, jā, tai pašai lovei galvenokārt un "mācēšanai" runāt tā, ka otrs dzird un saprot, ne tikai lasīt monologus..:) wiii, kāda putra sanāca:D
nu 70-tajos kaut vai tomēr man radies iespaids ka tur tas pomps tomēr nav tāds kā mūsdienās ome protams stāsta, kā viņa pa kāzām trīs dienas iztusējusies u.t.t. bet tur tomēr visam pāri gāja tradīcijas un tikai pēc 'izrādīšanās'
pie tam, tā laika cilvēkiem taču cita domāšana - šķiršanās tikai radikāli pēdējais solis, bet tagad - ja kas nepatīk šķiramies
nu nez, mani senči, kad stāsta par saviem studiju gadiem, kāzām utt.. nekādas atšķirības, tikai par to nerunāja tik skaļi.. un precējās arī galvenokārt "kinder surprise" dēļ, tā varbūt vēl kādus gadus 4-5 nebūtu precējušies, ja vien arī nepašķirtos:)
tas kindersurprise ideali skan:)
es tā pat aizdomājos, ka laikam liela loma laulības un kāzu uztveres jautājumos pieder vecāku/vecvecāku/u.c. mantojumam:)
nu nez:)) manējies visiem bijušas lielum lielas kāzas, kuras protams apmaksāja vecāki:)
oi, tad visu vecāki lielākoties apmaksāja, pārējie iztikas līdzekļi bija stipendija, par kuru varēja nopirkt krutākos/dārgākos zābakus:) | |