|
24. Jan 2007|11:51 |
mana oma ir lieliska. tikko biju putu vannā un ēdu garšīgas brokastis. aiz loga spīd saule, un man nav daudz jāstrādā. mīļcilvēks ir mīļš, un manā kontā ir četrciparu skaitļi. nē, tas nav seriāls, tā esmu es. un lieliska mūzika fonā.
redzi, tas ir kāds interesants komunikācijas defekts laikam. atbildēt tikai uz konkrētu repliku, aizmirstot visu iepriekšrunāto.
piem: es lasu cibu, o, te stāsta sapņus, davai es arī izstāstīšu, man viņš tāds jancīgs likās, mārtiņš smējās. izstāstu. tu izsaki saturisko vērtējumu. es mazliet iebilstu, norādot, ka koka zariņš nav viss koks. tad tu sāc izsaki nepamatotu minējumu par to, kas man "liekas". es izsaku neizpratni par acīmredzami aloģisko domu gājienu. kaut gan, bailēm lielas acis un kas sāp, par to arī runā. reakcija ir tipiska, no sērijas: ko ta es, es jau neko. es atbildu: ļoti labi, tad arī nedari to, ko tu nedari. un beigās man pārmet sliktu garastāvokli.
kāpēc man nav jāraksta bakalaura darbs loģikā? tik daudz vērtīga materiāla. |
|