“Gazeta Wyborcza” – 2006.09.25.
Andžejs Kubļiks Eiropa var saņemt gāzi no lielajām Štokmana
atradnēm Arktikā, kuras līdz šim bija paredzēts iztirgot Amerikai, ‑ pēc
sarunām ar Francijas prezidentu Žaku Širaku un Vācijas kancleri Angelu Merkeli
solīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pavasarī Putins baidīja Eiropas valstis, ka tad,
ja tās nepiekritīs savu enerģētikas kompāniju pārdošanai Krievijas koncerniem,
Krievija novirzīs savu gāzi un naftu uz Ķīnas un citu Āzijas valstu pusi. Tad
Eiropai draudētu energoresursu trūkums un enerģijas cenu pieaugums. Tagad
Kremļa enerģētiskā diplomātija iedzen ķīli starp Eiropu un ASV.
Pēc tikšanās ar Francijas un Vācijas vadītājiem
Vladimirs Putins apsolīja, ka Eiropa varētu saņemt ievērojamu daļu izejvielu no
gigantiskajām Štokmana atradnēm Barenca jūrā. “Ar to nodarbojas Gazprom
un lēmums par to varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā,” Putins paziņoja preses
konferences laikā pēc galotņu sanāksmes. No Štokmana atradnēm ir paredzēts
iegūt 70 miljardus kubikmetru gāzes gadā (tas ir 5 reizes vairāk nekā gāzes
gada patēriņš Polijā). Putina ieskatā eksports uz Eiropu varētu sasniegt 25
līdz 45 miljardus kubikmetru, proti, vairāk nekā pusi Arktikas gāzes gada
ieguves. Putins piebilda, ka par tādu Krievijas gāzes stratēģijas izmaiņu esot
lūgusi kanclere Angela Merkele.
Tas Vašingtonā izraisītu neapmierinātību.
Savienotās Valstis, kuras tuvākajos gados sāks importēt arvien vairāk gāzes,
daudz dara,lai izveidotu šīs izejvielas starptautisko tirgu ar ieceri par
sašķidrinātās gāzes transportēšanas iespēju. Ieceri īstenot nav iespējams bez
Krievijas līdzdalības, kurai ir lielākās gāzes rezerves pasaulē. Šajā plānā
svarīgāko vietu ieņem Krievijas atradņu gāzes piegādes pāri Atlantijas okeānam
uz ASV. Tehnoloģiju un gigantiskās naudas summas investīcijām Barenca jūrā Gazprom
ir iecerējis iegūt no Rietumu koncerniem. Kandidātu sarakstā sadarbībai ar
Krieviju Arktikas atradņu apguvē ir amerikāņu koncerni Chevron un ConocoPhilips,
norvēģu Statoil un Norsk Hydro, kā arī franču Total.
Tomēr jau gadu Gazprom atliek kārtējos termiņus trīs partneru izvēlei no
šī saraksta, vienlaikus aizkavējot atradņu ekspluatācijas uzsākšanu.
Amerikāņiem ir jārēķinās arī ar Arktikas gāzes trūkumu savām vajadzībām, ja
tiem nāksies dalīties ar Eiropu.
Maskava sakļauj aplenkuma loku apkārt ASV arī no
Klusā okeāna puses. Piecas dienas pirms tikšanās ar Širaku un Merkeli Krievijas
varas iestādes nobloķēja lielu gāzes atradņu izmantošanu Sahalīnā,
aizbildinoties ar vides aizsardzības likumu pārkāpumiem. Ar atradņu
ekspluatāciju nodarbojas britu un holandiešu kopuzņēmums Shell, kā arī
japāņu koncerni. Pirmajiem tankkuģiem ar sašķidrināto gāzi no Sahalīnas
atradnēm vajadzētu sākt kursēt 2008. gada otrajā pusē. Pēc Krievijas varas
iestāžu lēmuma šis plāns tagad ir nokļuvis zem jautājuma zīmes. Āzijas
enerģētikas kompānijas jau ir sākušas meklēt alternatīvus energoresursu avotus.
Tas sola gāzes trūkumu un cenu pieaugumu Klusā okeāna valstīm, tai skaitā arī
ASV.
Pret Shell investīciju bloķēšanu Sahalīnā
protestu ir izteikušas Eiropas Komisija, Japānas, Holandes un Lielbritānijas
valdība. Savu satraukumu ir paudusi arī Vašingtona. Līdz šim Maskava oficiāli
nav reaģējusi. Avantūru ar Sahalīnas atradnēm Kremlis izmantoja, lai nospēlētu
politiskā elastīguma izrādi atsevišķiem izvēlētiem partneriem. Ceturtdien nāves
bailes piedzīvoja franču koncerna Total vadītāji. Krievijas vides
aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka ir iespējams atņemt licenci Arktikas
naftas iegulu ekspluatēšanai grupējumam, kura galvenais līdzdalībnieks ir Total.
Tāpat kā Shell investīciju gadījumā Sahalīnā, par iemeslu tiktu minēts
kaitējums apkārtējai videi. Taču pēc ierašanās Parīzē uz tikšanos ar Francijas
un Vācijas vadītājiem Putins nomierināja Total vadītājus. “Runas par
licences atņemšanu Total ir vismaz pārspīlētas,” Putins teica par
Krievijas varas iestāžu draudiem.
|