| |
[16. Okt 2011|21:09] |
bijām uz izrādi "Kara dabu"
iedzeršu kādu kokteilīti un apēdīšu vecrīgu
tad saņemšos uzrakstīt atsauksmes par šo mākslas darbu |
|
|
| |
[16. Okt 2011|21:59] |
Pirmāmkārtām, liels paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly par šo iespēju - apmeklēt operu un noskatīties "Kara daba".
Tomēr, pati izrāde man atstāja vairāk mieles, nekā prieka par kaut ko skaistu redzētu.
Vispirms - saukt to par operu ir necieņa pret klasisko, skaisto operas žanru. Izrāde drīzāk ir kora uzvedums ar projekcijām un elektroniskās mūzikas piesitieniem.
Radiokoris bija fantastisks. Solistus dziedam klausīties bija bauda, kādas balsis.
Bet par ko gan viņi dziedāja tik daiļi? Izlasot programmiņu bija salicies konkrēts stāsts - karš, cīņa, nāve, mistiskā pasaulē aiz nāves- trīs tēli Kareivis, Spiedze un Karotājs. Kas no tā nolasijās - manuprāt nekas.
Saraustītas kustības, kurām nav pamatojuma vai skaidrojuma.**
Dziedājumi, kuru tulkojums neradīja iespaidu par kopējo stāstu. Tādi it kā no konteksta izrauti teikumi
Stātniece, kuras darbības ne pamatoja, ne skaidroja, ne papildināja kora dziedāto. Pareizāk - kur bija tavs stāsts, tante dzeltenajā kostīmā?
Brīdī, kad Spiedze beidzot izkāpa no sava rāmja un sāka skanēt kārtīga elektronika, manī modās cerība, ka iespējams šī izrādē tomēr būs kā vērta. Paldies dievam, tās bija beigas.
Par Japānisko liecināja ieraksts programmiņā, jo no dziedājumiem nevarēja saprast ka tā ir japāņu valoda, tērpi vairāk atgādināja "Nine" lellītes, bet mangas zīmējumi vairāk pēc grafikas ar mangas inspirācijām izskatījās.
p.s. operā ir šaurākas sēdvietas nekā Ryanier lidmašīnās. tas atstāj ļoti sāpošu iespaidu uz manu ķermeni
** pēc izrādes gan dzirdējām cik dabiskas bija Spiedzes kustības - divi soļi pa labi, divi pa kreisi. Mums šķita, ka viņa nevar atrast savu vietu vai arī baigi vajag uz tualeti. |
|
|