Es te savā darbā ar manīju vienu dāmu, kas krustiņoja kaut kādu puķudeķi... Un zin... Man ar sagribējās... sentimentālas atmiņas... Jaiet meklēt, kur šitai pasaules nostūrī tādus brīnumsus var dabūt...
mhm... veci kļūstam. drīz tikai šūpuļkrēsls jāievieš un tad jātamborē un jāizšuj visādas figņas, ij varēsim izlikties par ōmītēm un visādus mazbērnus ar zeķītēm un šallītēm apgādāt. vecums nenāk viens, tā teikt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
