šorīt atnācu uz darbu un priekšā mani sagaida pankūka* (kolēģiem kopīga brokastošana un es arī tajā esmu ierēķināts; nācās ēst). tagad man bārda un ūsas pilnas ar cukuru. kafiju dzert nav iespējams - salda (man vai zinies biezumi caur ūsām tiek filtrēti, bet sacukurota kafija ir pretīga), savukārt no bārdas tas cukurs jau stundu ik pa brīdim birst ārā. reiz sen senos laikos par vecu cilvēku teica - viņam jau smiltis birst. bet es tagad esmu jau tik vecs kļuvis, ka par mani jau jāsaka - no viņa jau pat cukurs birst!
*-tās pankūkas, kas nav pankūkas, bet kuras vācu valodā sauc par pankūkām, ja. tās pankūkas, ko latviski sauc par pankūkām vāciski sauc par olkūkām, ja. tev nebūs jaukt pankūkas ar pankūkām! |
Tur par tām smiltīm bija saistība ar zeķēm...
Ā.. Atradu - Viduslaikos smiltis bēra zeķēs, lai neredz, ka vecas kājas un attiecīgi- nav gludas, ar izspiedušamies vēnām. Tā radās teiciens- no tevis jau smiltis birst, kas nozīmēja- esi vecs, jo laiks zeķēs bērt smiltis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
