mani atkal ir piemeklējusi mana kāja. nu labi nav piemeklējusi, galu galā šamā mani nekad nav pametusi. bet nu es esmu atkal viņas piemeklēts...
vobšem reiz sensenos laikos tā tālā gada februārī, kad vēl turpinājās baltā Durlandes ziema un zaļā vēl nebija iesākusies, man kājiņa paslīdēja un es izmežģīju potīti :o( nu perežil, lai arī mēnešus trīs kliboju. kopš tā laika man tai vienai potītei nav vairs tik smalks un jauks paskats kā pirms TĀ gadījuma. nu ķipa daudz ūdeņu jau aiztecējis. visam tā kā būtu jābūt kārtībā. bet, bļeģ, SĀP! es atkal kliboju! un vispār VISS riebjas!
tagad tikai peinkillerus rīt un gulēt gultā un... un... un... un VISPĀR!!!!... |