 | 12. Feb 2012 @ 16:27  |
|---|
nuuuu ja migrēna, tad vajadzēja speciālas ripas pret migrēnu! bļeķ. ja tu būtu latvānijā, es tev iedotu migrēnripu recepti. man ir.
nu tajā tālajā gadā neiroloģe izdomāja, ka simptomi, lai arī ir kā pie migrēnas iespējami, man nav migrēna. viņa tur mani vairāk kā stundu bakstīja. es pat nedomāju, ka cilvēkam ir tik daudz visādu refleksu, ko pārbaudīt... es čota ticēšu viņai, ka tas, kas ir man, nav migrēna, lai arī viņa pēc tam, kad man galva beidza sāpēt pateica, ka viņai nav ne mazākās poņas par to, kas bija ar manu galvu un kas no visām man izrakstītajām drapēm nostrādāja, ja vispār zāles bija tās, kas sāpes izrubīja nafig.
bet sūda migrēnai nav nekādu analīžu, ar ko pateikt, vai tā tiešām ir viņa. un mēdz viņas būt visādas atipiskas, netipiskas un kādas vēl ne. man, piemēram, migrēnas zāles izrakstīja tikai tāpēc, lai es pamēģinu - ja nau palīdz. tjip, neizskatās pēc migrēnas nu nemaz, a ja nu tomēr migrēnas ripas palīdz. nepalīdzēja. bet recepte palika. un visas migrēnripas vispār ir mazliet lol - viņām visām ir teikts, ka nav īsti skaidrs, kā viņas darbojas, bet mistiski palīdz. apmēram tāds teksts ir zāļu apraksta lapiņā, kas kastītē nāk līdzi.
nu šoreiz man vēl nekādas analīzes nav bijušas. toreiz tai tālajā gadā visu analīžu rezultāti bija tādi, ka mana gaļa darbojās tā kā gaļai jāstrādā un nekādai galvai nav jāsāp...
no vienas puses ir patīkami uzzināt, ka man ir vesela galva. no otras- vismazus uz brīdi izrubījam sāpes, lai var no tām atpūsties.
mana galva arī ir pavisam, pavisam vesela. gribēja gan vēl man uztiept, lai uztaisa magnētrezonansi ar kontrastvielām, lai arī tā pasaka, ka mana galva ir vesela, bet to man magnētrezonanses vietā atteicās darīt, kad uzzināja, ka man mugurā ir dzelzis ieskrūvēts. tjip ja esot kaut kādas protēzes un implanti, tad nevarot.
man laikam labāk patiktu, ja man būtu slima galva - tas vismaz būtu kaut kas, kas būtu saprotams, nevis tikai teorija, ka vaaaaarbuuuuut svešķermenis dzemdē, pēc kura izņemšanas vaaaaarbuuuuut 6-9 mēnešu laikā sāks palikt labāk.
es labāk gribētu, lai būtu kaut kas, kas būtu ātri nahrenizējams un bez nekādiem vaaaaarbuuuut. kaut vai lai galvaskausa trepanāciju taisa. vai zāģē šamo pušu un pusi smadzeņu velk laukā.
ō! tak rezonansi man toreiz arī neuztaisīja.
bet tas analīžvariants, kur noskaidro, ka viss ir kārtībā un neekam nav jāsāp - besī. variants, kur rezultats būtu, ka man tur smadzenēs ir ieviesies kaut kāds pospmkājis un grauž manas smadzenes un sāp tāpēc, ka es pēc mēneša būšu beigts un apēst, ir kudiš padīkamāks.
es labprātāk gribu variantu, ka, sāp, jo ir žopa, nevis variantu, ka sāp, jo viss ir ideālā kārtībā.
jā, tas ir tas pats, ko es saku. vismaz kaut ko REĀLU, kas to izskaidro, nevis kas tikai pasaka, ka tam nav iemesla.
vo, vo! man poat ir vienalga, kā to huiņu sauc. man peitiek saprast, kas tas ir in ko gfaidīt nākotnē. sadzīvot varar zināmo, nevis nezināmo./
da kaut vai lai pasaka, ka ir dauna sindroms, kā man google pateica, kad es pirmo reizi visus savus simptomus sarakstīju!
da, lai man pasaka, kam an ir probza un kas par probzu, nevis stāsta, ka man nesāp, tad kad es jūtu ka sāp.
tev vismaz neviens nevar pateikt tā, kā man pateica ģimenes ākste - ka dzemdēt vajag, ka tad nebūs laika domāt par kaut kādām galvassāpēm.
oi... bļeģ... šitā pateikt - tavai ākstei tak bērnu nav un galva nav sāpējusi. par galvassāpēm nedomā tad, kad to nav, jo nav, tad, kad to ir, jo tad vispār nedomājasa un BĒRNS IR GALVASSĀPES 24/7
un es to saku no perzōniskās pieredzes.
bet iedomājies, cik tam nevajadzīgajam bērnam būtu laba dzīve - šis būtu nevajadzīgs un vēl kaitinātu, jo jau bez viņa galva sāpēja, bet ar viņu ir vēl sliktāk.
ja ģimenes ārste domā, ka galvsāpju iemesls ir bērna nebūšana - viņa drīkst apbērnoties un savu muti pavirināt pēc pāris gadiem.
/un vispār mans viedoklis ir tāds, kq nevajadzīgus bērnus ir jākauj nos uzreiz un nav jāķēzijas ar šamo dzemdēšanu, kopšanu un pārējām figānām.
vot dzemdēt kā reizi man nav bail un nebūtu iebildumu, ja tas palīdzētu - bet to bērnu gan pēc tam es negribu.
es arī nekādus bērnus negribu. viens negribēts uzradās - pietiek!
es gribu, lai tritoniem beidzot ir bērni.
sōrī, es tagad vilkšos uz mājām pagulēt. jūu jau, ka sāku kļūt riebīgs.
škic uz migu! miga ir labi.
nu tie traucējumi, kas man ir smadzeņdarbībā radušis, pon krupnomu netraucē - nu tur visādi dīvaini naži, ļipofons, kurš nez k'qpēc atrodas dušā un, ka tev nav nemāzākās nojēgas kāpēc atstāji virtuvi un kurtu gribēji aiziet.... tās ir vājas sāpes,bet es no tām nogurstyiu. ja varētu šamās dažas reizes uz pāris sarī ar šamāsm sadzīvot.undām izrubīt, laoi būtu atpūta - varētu
man ir radies smieklīgs traucējums. es vārdus aizmirstu. un tad es ik pa laikam pusteikumā apklustu un sāku skaidrot kādu vārdu, ko nevaru atcerēties.
pēdējie divi bija
- garšviela, melnbrūna, izskatās pēc maza radziņa, no viņas sanāk arī garšīga tēja un bieži uz maizītēm viņu kaisa
- oranžs, dārzenis, garens, tievs un garš, d viņu vārītu neēd.
šitā vārdaizmiršana man šoreiz vēl nav (bet bisa tajā iepriekšējā reizē).
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}